Kontakti

Biroja adrese:
Dzirnavu iela 16/k2 (ieeja no Strēlnieku ielas puses), Rīga LV-1010


Pasta adrese:
Vaļņu iela 2, Rīga LV-1050


Apmeklētāju pieņemšanas laiki:
Pirmdienās 14.00 - 17.00
Otrdienās 9.00 - 13.00
Ceturtdienās 13.00 - 17.00

 

Apmeklētājiem lūgums iepriekš pieteikties

Tālr.:   (+371) 67225155
  E-pasts: aic [] aic.lv

Piekļūstamība

Privātuma politika




Boloņas process Latvijā

Boloņas process sākās 1999. gada 19. jūnijā, kad 29 Eiropas valstu izglītības ministri parakstīja Boloņas deklarāciju. Procesa dalībvalstu skaits kopš 1999. gada ir nepārtraukti audzis un ir sasniedzis 49 valstis.

Boloņas deklarācija paredzēja, ka Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas veidošana jāpabeidz līdz 2010. gadam. 2010. gada ministru konferencē Budapeštā un Vīnē ministri apstiprināja, ka Eiropas Augstākās izglītības telpa ir izveidota, taču nolēma, ka process turpināsies vismaz līdz 2020. gadam, jo:

  1. augstākās izglītības reformu koordināciju Eiropas mērogā ir vēlams turpināt,
  2. vairākiem procesa uzdevumiem, sevišķi tiem, kuri tika pievienoti pēdējos gados, ir nepieciešamas ilgāks laika periods,
  3. valstis, kas procesam pievienojās ievērojami vēlāk, nav paspējušas ieviest lielu daļu nepieciešamo reformu.

Boloņas deklarācijā nosprausto mērķu sasniegšanai veicamie galvenie uzdevumi:

  • viscaur ieviest trīs ciklu (bakalaura -maģistra - doktora) grādu sistēmu,
  • pilnībā ieviest kvalifikāciju caurskatāmības veicināšanas instrumentus:
    * Eiropas kredītpunktu sistēmu (ECTS) un
    * Eiropas vienoto diploma pielikumu
  • izpildīt Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas Standartu un vadlīniju prasības,
  • izveidot nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras, kuras balstās programmām kopumā un katram atsevišķam studiju kursam formulētos studiju rezultātos un kuras ir savietojamas ar kvalifikāciju ietvarstruktūru Eiropas augstākās izglītības telpai,
  • atrisināt joprojām pastāvošās diplomatzīšanas problēmas,
  • rast risinājumus, kā integrēt mūžizglītību augstākajā izglītībā, tajā skaitā izveidot metodiku mūžizglītības ceļā apgūto zināšanu un prasmju izvērtēšanai un kredītpunktu piešķiršanai par ārpus augstskolas apgūto,
  • novērst praktiskos šķēršļus mobilitātei,
  • rast risinājumus studentu un mācībspēku sociālajām problēmām,
  • veicināt sadarbību ar citām pasaules dalām, pievēršot uzmanību
    * Eiropas diplomu atzīšanas uzlabošanai citās pasaules daļās,
    * citu pasaules daļu studentu pieplūdumu Eiropas augstskolām,
    * sadarbībai Eiropas augstskolu un citu pasaules daļu augstskolu starpā

Procesa vadība

Ik pēc diviem gadiem Boloņas procesā iesaistīto valstu ministri tiekas, lai

  • no jauna apstiprinātu procesa mērķus,
  • izvērtētu iepriekšējā posma rezultātus
  • noteiktu prioritātes un vadlīnijas nākošajam periodam.

Ministru konferenču starplaikā Boloņas procesu koordinē Boloņas procesa Starptautiskā vadības grupa (Bologna Follow-up group, BFUG). Konkrētu jautājumu analīzei un diskutēšanai Eiropas mērogā BFUG:

  • organizē Boloņas procesa oficiālos seminārus,
  • dibina darba grupas, kuras izstrādā konkrētu procesa aspektu risinājumus un sagatavo ziņojumus ministriem.

Vairāk informācijas par Boloņas procesu Latvijā skatīt Boloņas procesa mājas lapā.

Vairāk informācijas par Boļonas procesu Eiropā pēc 2010. gada.