Dzirnavu iela 16/k2, Rīga
1.PANTS. LIKUMĀ IZMANTOTĀ TERMINOLOĢIJA
(1) Reglamentēta profesija:
reglamentēta profesionālā darbība vai darbību kopums, kas attiecināms uz šo profesiju;
(2) Reglamentēta profesionālā darbība:
1) profesionālā darbība, kuru uzsāk vai veic patstāvīgi kādā tās veidā, un kuras veikšanai, saskaņā ar tiesiskajiem aktiem, ir nepieciešami izglītības un apmācības pierādījumi vai kompetences atestāts. Reglamentētas profesionālās darbības veidus nosaka:
a) darbošanās profesijā, izmantojot šīs profesijas nosaukumu vai amata nosaukumu, ja šī nosaukuma izmantošana ir noteikta ar izglītības un apmācības pierādījumu vai kompetences atestātu nepieciešamību, kuru reglamentē tiesiskie akti,
b) darbošanās profesijā, kas saistīta ar veselības aizsardzību, ja izdevumu apmaksa un/vai atlīdzība par šo darbu ir pakļauta valsts sociālās nodrošināšanas noteikumiem, saskaņā ar kuriem šai darbībai nepieciešami izglītības un apmācības pierādījumi vai kompetences atestāts,
2) profesionālā darbība, ko veic kādas apvienības vai organizācijas biedri, kuru mērķis ir īpaši veicināt un saglabāt augstus kritērijus attiecīgajā profesijas jomā un kuras valsts atzīst kādā īpašā formā, un
a) kas izsniedz tās biedriem izglītību un apmācību apstiprinošus pierādījumus,
b) kas nodrošina to, ka šie biedri pakļaujas profesionālās ētikas normām, kuras nosaka šī organizācija, un
c) kas piešķir tiem tiesības izmantot profesijas nosaukumus (titulus) vai kvalifikāciju apstiprinošos apzīmējumus (iniciāļus), vai gūt priekšrocības no šī statusa, kas atbilst personas izglītības un apmācības līmenim.
Šo organizāciju saraksts, kas var tikt papildināts šajā Likumā noteiktā kārtībā, dots 1. pielikumā.
(3) Reglamentēta izglītība un apmācība:
jebkura īpaši organizēta izglītība un apmācība ar mērķi iegūt noteiktu profesiju, kas sastāv no mācību kursa vai kursiem, kuri nepieciešamības gadījumā ir papildināti ar profesionālo apmācību, stāžēšanos, pārbaudes laiku vai profesionālo praksi un kuru struktūru un līmeni nosaka valsts tiesiskie akti, un ko kontrolē un apstiprina ar šo mērķi dibinātas institūcijas;
(4) Pēcvidusskolas izglītība:
apgūtas valsts atzītas kursu, koledžu vai studiju programmas, kuru uzsākšanai obligāta pabeigta vidējā vispārējā vai vidējā profesionālā izglītība;
(5) Diploms:
valsts likumdošanā noteiktajā kārtībā kompetentas institūcijas izsniegts dokumentāls izglītības un apmācības pierādījums vai šādu pierādījumu kopums,
1) kas apliecina, ka
a) tā īpašnieks ir sekmīgi apguvis valsts atzītu pēcvidusskolas izglītības programmu, kuras ilgums ir vismaz viens gads vai ekvivalenta ilguma daļēja laika izglītības programmu, kā arī profesionālās apmācības programmu un/vai izgājis profesionālās prakses sertifikāciju, kas konkrētām profesijām var tikt pieprasīta papildus šai pēcvidusskolas izglītība,
vai arī vienu no izglītības un apmācības kursiem, kas minēti 3.pielikumā, izņemot šī pielikuma 3.2.6.punktu,
un
b) diploma īpašniekam ir profesionālās kvalifikācijas, kas nepieciešamas, lai tas varētu uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību konkrētā reglamentētajā profesijā, un tām atbilstošā izglītība un apmācība, kas apgūta Latvijas Republikā vai Eiropas Savienībā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos – profesionālās prakses sertifikāts, vai arī trīs gadu profesionālā pieredze šajā profesijā Latvijas Republikā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas atzinusi citas valsts izglītības un apmācības pierādījumus šajā profesijā;
2) vai cits šāds pierādījums vai pierādījumu kopums, kuru izsniegusi kompetenta institūcija Latvijas Republikā vai Eiro-pas Savienības dalībvalstī par sekmīgu izglītības un apmā-cības programmas apguvi Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī un kuru kompetentas šīs valsts insti-tūcijas atzīst kā atbilstošu attiecīgajai profesijai nepiecie-šamajam līmenim un kas dod tiesības uzsākt vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā;
(6) Augstākās izglītības diploms:
valsts likumdošanā noteiktā kārtībā kompetentas institūcijas izsniegts dokumentāls izglītības un apmācības pierādījums vai šādu pierādījumu kopums,
1) kas apliecina, ka
a) tā īpašnieks ir veiksmīgi pabeidzis vismaz trīs gadu ilgu valsts atzītu studiju programmu vai ekvivalenta ilguma daļēja laika programmu augstskolā, kā arī profesionālās apmācības programmu un/vai izgājis profesionālās prakses sertifikāciju, kas konkrētām profesijām var tikt pieprasīta papildus šai pēcvidusskolas izglītībai;
un
b) tā īpašniekam ir profesionālās kvalifikācijas, kas nepieciešamas, lai tas varētu uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību konkrētā reglamentētajā profesijā, un attiecīgā izglītība un apmācība ir apgūta Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, vai arī minēto dokumentu īpašniekam ir trīs gadus ilga profesionālā pieredze, kuru ir apstiprinājusi Latvijas Republika vai Eiropas Savienības dalībvalsts, kura ir atzinusi kādas trešās valsts diplomu, apliecību vai citu dokumentālu kvalifikāciju apliecinājumu šajā profesijā,
2) vai cits šāds pierādījums vai pierādījumu kopums, kuru izsniegusi kompetenta institūcija Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī pēc sekmīgas izglītības un apmācības programmas apguves Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī un kompetentas šīs valsts institūcijas to atzīst kā atbilstošu attiecīgajai profesijai nepieciešamajam līmenim, tai skaitā diploms par otras augstākās izglītības iegūšanu, kas izsniegts pēc īsākas par 3
gadiem izglītības programmas apgūšanas, ja tas dod tādas pašas tiesības uzsākt darbu un veikt patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētā profesijā.
(7) Izglītības sertifikāts:
valsts likumdošanā noteiktā kārtībā kompetentas institūcijas izsniegts dokumentāls izglītības un apmācības pierādījums vai šādu pierādījumu kopums,
1) kas apliecina, ka šī dokumenta īpašnieks
a) pēc vidējās izglītības iegūšanas
ir sekmīgi apguvis izglītības iestādē vai darbā organizētu izglītības vai apmācības programmu, kas nedod tiesības iegūt diplomu vai augstākās izglītības diplomu šī likuma izpratnē,
vai arī programmu, kas tiek realizēta apvienoti izglītības iestādē un darbā, un, ja tas nepieciešams konkrētās profesijas apguvei, tiek papildināta ar pārbaudes laiku, stāžēšanos vai profesionālo praksi,
kā arī pārbaudes laiku, stāžēšanos vai profesionālo praksi, kur tas nepieciešams konkrētās profesijas apguvei kā šīs vidējās izglītības papildinājums;
b) vai, pēc tehniskas vai profesionālas vidējās izglītības programmas apguves,
ir nepieciešamības gadījumos papildus apguvis izglītības vai apmācības programmu, kas atbilst iepriekšējā punktā norādītajai, vai arī ir izturējis pārbaudes laiku, izgājis stāžēšanos vai profesionālo praksi, ja tā nepieciešama konkrētās profesijas apguvei kā papildinājums šai tehniskajai vai profesionālajai izglītības programmai,
un dokumenta īpašniekam ir profesionālā kvalifikācija, kura nepieciešama, lai uzsāktu darbu vai veiktu patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētā profesijā, un atbilstošā izglītība ir iegūta Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī,
vai arī divu gadu profesionālā pieredze šajā profesijā Latvijas Republikā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja ir atzīti citas valsts izglītības un apmācības pierādījumi šajā profesijā, kā arī izieta profesionālā sertifikācija gadījumos, kad tas ir nepieciešams;
2) vai arī cits šāds pierādījums vai pierādījumu kopums, kuru izsniegusi kompetenta institūcija Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī pēc sekmīgas izglītības un apmācības programmas apguves Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī un kompetentas šīs valsts institūcijas to atzīst kā atbilstošu attiecīgajai profesijai nepieciešamajam līmenim, ja tas dod tādas pat tiesības uzsākt darbu un veikt patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētā profesijā.
(8) Kompetences atestāts:
jebkurš dokumentāls kvalifikāciju pierādījums, kuru valsts likumdošanā noteiktajā kārtībā izsniegusi kompetenta institūcija,
kas apliecina personas izglītību un apmācību, uz kurām nav attiecināms pierādījumu kopums, kas atbilst diplomam, augstākās izglīt1ības diplomam vai izglītības sertifikātam šī likuma izpratnē,
vai to personīgo spēju, pieredzes un zināšanu pozitīvu novērtējumu,
un kas ir nepieciešamas, lai pretendents varētu veikt patstāvīgu profesionālo darbību profesijā.
9) Profesionālās prakses sertifikāts:
valsts likumdošanā noteiktajā kārtībā kompetentas institūcijas vai valsts pilnvarotas profesionālās asociācijas izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības strādāt konkrētajā profesijā vai noteiktu profesionālās kvalifikācijas pakāpi, kā arī apstiprina, ka šī sertifikāta īpašnieks ir noteiktu laiku strādājis sertificēta speciālista vadībā un sekmīgi nokārtojis sertifikācijas pārbaudījumus profesijā, kurai šī sertifikācijas
procedūra noteikta ar tiesiskiem aktiem un izpildījis sertifikācijas prasības noteiktas profesionālās kvalifikācijas pakāpes iegūšanai;
(10) Profesionālā pieredze:
faktiska un likumīga darbošanās attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī.
(11) Adaptācijas periods:
ārvalsts pilsoņa darbošanās reglamentētā profesijā Latvijas Republikas kvalificēta attiecīgās profesijas pārstāvja uzraudzībā, šo pārbaudes prakses posmu iespējams apvienot ar tālākizglītību un apmācību un tas noslēdzas ar darba novērtējumu.
(12) Profesionālās kvalifikācijas pārbaude:
pretendenta uz darbību reglamentētā profesijā profesionālo zināšanu pārbaude, kuru veic valsts tiesību aktos noteiktās institūcijas ar mērķi novērtēt ārvalstu pretendenta spējas darboties reglamentētā profesijā Latvijas Republikā.
(13) Pašnodarbinātās personas:
1) personas, kas veic uzņēmējdarbību individuālajos vai ģimenes uzņēmumos;
2) uzņēmēji, kas gūst ienākumus ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar sava uzņēmuma pārvaldes institūciju un nesaņem no tās darba samaksu;
3) personas, kas veic individuālo darbu,
4) kulta kalpotāji;
5) personas, kas saņem autoratlīdzību;
6) personas, kas saņem samaksu ar graudniecības, uzņēmuma un pārvadājuma līgumiem;
7) ārsti, advokāti, notāri un citas personas, kuras ir nodarbinātas un gūst ienākumus patstāvīgi, tai skaitā privātprakses formā;
8) amatnieki, kas gūst ienākumus ārpus darba līguma attiecībām ar darba devēju.
(14) Tiesības uz darba uzsākšanu reglamentētā profesijā:
tiesības uzsākt darbu vismaz atsevišķos reglamentētās profesijas darba veidos, kas likumos un Ministru kabineta noteikumos var būt ierobežotas ar prasībām darboties sertificēta (licencēta) speciālista pārraudzībā, vai bez tiesībām izmantot profesionālo nosaukumu, titulu vai amata nosaukumu, vai ar citiem ierobežojumiem; ievērojot minētos ierobežojumus, darba uzsākšana atsevišķās reglamentētās profesijās var būt arī nereglamentēta šī panta (1) un (2) daļas izpratnē.
(15) Tiesības uz patstāvīgu darbību reglamentētā profesijā: tiesības veikt profesionālo darbību vai darbību kopumu noteiktās to formās vai noteiktos amatos bez šī panta (14) daļā minētiem ierobežojumiem.
(16) Dibināšanas tiesības:
tiesības uzsākt un veikt patstāvīgu uzņēmējdarbību vai uzsākt darboties kā pašnodarbinātai personai reglamentētā profesijā ražošanas, sadales vai pakalpojumu sniegšanas sfērā Latvijas Republikā.
(17) Tiesības sniegt pakalpojumus:
Eiropas Savienības pilsoņa tiesības veikt reglamentētu profesionālo darbību gadījumos, kad viņš īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā, un kā uzņēmējs vai pašnodarbināta persona ir reģistrēts savā mītnes Dalībvalstī.
(18) Mītnes Dalībvalsts:
pretendenta uz reglamentēto profesiju Latvijas Republikā izcelsmes Eiropas Savienības Dalībvalsts, vai Dalībvalsts, no kuras pretendents ieradies, un kurā viņš ir ieguvis profesionālo kvalifikāciju un tiesības uzsākt darbu un/vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību profesijā.
Likuma mērķi ir:
1) kvalifikācijas garantēšana profesijām, kuru darbība saistīta ar sabiedrisko interešu aizsardzību, sabiedrības drošības un veselības aizsardzības vajadzībām;
2) noteikta paaugstināta līmeņa prasību nodrošināšana atsevišķām sabiedriski nozīmīgām profesijām;
3) Latvijas Republikas un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu profesionālo kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai nepieciešamās tiesiskās bāzes nodrošināšana.
3. PANTS. likuma DARBĪBAS JOMA
(1) Likums nosaka pamata prasības darbībai reglamentētajās profesijās un profesionālo kvalifikāciju atzīšanai šajās profesijās. Šīs prasības, kā arī šajā Likumā minēto profesiju specializāciju, ievērojot konkrēto profesiju specifiku, konkretizē citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.
(2) Likums attiecas uz visiem Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas uzsāk darbu vai patstāvīgi darbojas šajā likumā minētajās reglamentētajās profesijās vai amatos kā algoti darbinieki vai pašnodarbinātas personas.
(3) Šis likums, ciktāl tiek ievēroti šī panta noteikumi un netiek noteikti papildus reglamentēto profesiju veidi, nereglamentē personāla sertifikāciju, kas noteikta saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu” un tam pakļautajiem tiesiskajiem aktiem.
(4) Šajā likumā noteikto Eiropas Savienības dalībvalstu un citu ārvalstu pilsoņu diplomu un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas kārtības piemērošanu reglamentē Latvijas Republikas noslēgtie līgumi un vienošanās.
(5) Ārvalstu pilsoņu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai šī likuma 2.pielikumā uzskaitītajās profesionālās darbības jomās piemērojami šī likuma 63. un 64.panta noteikumi. Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt atsevišķām šajā pielikumā uzskaitītajām profesijām atbilstības novērtēšanu saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu”.
(6) Darbībai nereglamentētajās profesijās Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem ir tādas pašas tiesības kā Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tai skaitā attiecībā uz ārvalstīs iegūtās izglītības un profesionālo kvalifikāciju akadēmisko atzīšanu.
(7) Šī likuma normas ārvalstu pilsoņu profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā neattiecas uz civildienesta ierēdņiem un citām profesijām un amatiem, kuru izpilde pilnīgi vai daļēji saistīta ar valsts un pašvaldību varas un tiesu varas funkciju veikšanu, policijas, zemessardzes un bruņoto spēku darbību.
(8) Šī likuma 1.pantā dotās terminu definīcijas attiecas tikai uz šī likuma darbības jomu.
REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS LATVIJAS REPUBLIKĀ
4. PANTS. REGLAMENTĒTO PROFESIJU PAMATVEIDI UN JOMAS
(1) Atkarībā no nepieciešamās profesionālās izglītības pakāpes pastāv 3 reglamentēto profesiju pamatveidi:
1) Profesijas un amati, kuru veikšanai nav obligāta vidējā vai pēcvidusskolas izglītība un profesionālo kvalifikāciju pierāda kompetences atestāts.
2) Profesijas un amati, kuru veikšanai obligāta vidējā izglītība un profesionālo kvalifikāciju pierāda izglītības sertifikāts.
3) Profesijas un amati, kuru veikšanai obligāta pēcvidusskolas izglītība un profesionālo kvalifikāciju pierāda diploms vai augstākās izglītības diploms.
(2) Reglamentētās profesijas ir noteiktas šādās profesionālās darbības jomās:
1) Amatniecība;
2) Arhitektūra;
3) Autotransports, kravu un pasažieru pārvadājumi ar autotransportu;
4) Civīlā aviācija;
5) Būvniecība;
6) Dzelzceļa transports, kravu un pasažieru pārvadājumi ar dzelzceļa transportu;
7) Finanses;
8) Izglītība un zinātne;
9) Jūrniecība, jūras un iekšējo ūdeņu transports;
10) Medicīna un farmācija;
11) Tieslietas un jurisprudence;
12) Veterinārā medicīna.
(3) Prasības reglamentētajām prasībām amatniecības jomā nosaka likums “Par amatniecību”. Atbilstošās profesijas un papildus prasības atsevišķām amatniecības profesijām uzskaitītas 4.pielikumā.
Reglamentēto profesiju un amatu uzskaitījums pārējās šajā pantā minētajās jomās dots šī likuma III – XII nodaļā un 3. un 5. – 21. pielikumā.
5. PANTS. PAPILDUS PRASĪBAS DARBA UZSĀKŠANAI UN PATSTĀVĪGAI DARBĪBAI REGLAMENTĒTĀ PROFESIJĀ
(1) Atsevišķām reglamentētajām profesijām Ministru kabinets var noteikt regulāru atkārtotu profesionālās prakses sertifikāciju (resertifikāciju) pēc noteiktiem laika periodiem.
(2) Darba uzsākšanai, patstāvīgai darbībai profesijā, individuālajam vai amatnieciskajam darbam, vai darbam pašnodarbinātas personas statusā noteiktām reglamentētām profesijām vai reglamentētām profesionālām darbībām vai amatiem, likumos un Ministru kabineta noteikumos var noteikt atsevišķas vai vairākas papildus prasības:
1) zvēresta vai svinīga solījuma nepieciešamību;
2) profesionālās ētikas kodeksa ievērošanu;
3) reputāciju, iepriekšējo darbību bez kriminālajiem, administratīvajiem vai profesionālajiem (profesionālas asociācijas noteiktajiem) sodiem;
4) fizisko un psihisko veselību;
5) finansiālo stāvokli, iepriekšējo darbību bez bankrota;
6) civiltiesiskās atbildības vai finansiālā riska apdrošināšanu;
7) valsts valodas zināšanu līmeni.
(3) Pretendenta atbilstība šī panta (3) daļā noteiktajām prasībām pierādāma dokumentāli, likumos vai Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtībā.
(4) Ministru kabinets ir tiesīgs aktualizēt šī likuma pielikumus atbilstoši izmaiņām Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības likumdošanā, kā arī noteikt šī likuma piemērošanas kārtību attiecībā uz konkrētām reglamentētajām profesijām, ja to neparedz citi likumi.
6. PANTS. REGLAMENTĒTO PROFESIJU NOSAUKUMU, TITULU UN AMATU NOSAUKUMU AIZSARDZĪBA
(1) Šajā likumā noteikto reglamentēto profesiju nosaukumu, titulu un amata nosaukumu izmantošana atļauta vienīgi gadījumos, kad attiecīgai personai ir likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija.
(2) Ministru kabinets var noteikt papildus prasības minēto nosaukumu un titulu piešķiršanai un izmantošanai atsevišķās reglamentēto profesiju vai profesionālo darbību jomās.
PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM medicīnas un farmācijas jomā
7. PANTS. PRASĪBAS ĀRSTU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI
(1) Personām, kas vēlas uzsākt darbu ārsta profesijā, jābūt medicīniskās izglītības diplomam, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir apguvusi valsts akreditētu izglītības un apmācības programmu.
(2) Minimālās prasības šāda veida izglītības iegūšanai norādītas 13.pielikumā.
(3) Lai iegūtu tiesības uz patstāvīgu darbību ārsta profesijā, attiecīgajai personai, papildus (1) daļā minētajam diplomam jābūt arī
1) 8.pantā minētajam diplomam par izglītību vispārīgās medicīniskās prakses jomā,
2) vai arī 9.pantā minētajam diplomam par izglītību specializētajā medicīnā.
8. PANTS. PRASĪBAS VISPĀRĒJĀS MEDICĪNISKĀS PRAKSES ĀRSTU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI
(1) Personām, kas vēlas uzsākt vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību vispārīgās prakses ārsta profesijā, jābūt diplomam vai citam iegūtās kvalifikācijas apliecinājumam, kas apliecina, ka attiecīgā persona ieguvusi atbilstošo izglītību un apmācību un tiesības uz patstāvīgu profesionālo darbību šajā profesijā.
(2) Minimālās prasības šāda veida izglītībai un apmācībai norādītas 13.pielikumā.
(3) Šī panta (1) daļā minētās izglītības iegūšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Diplomi vai citi dokumentāli kvalifikācijas apliecinājumi pēc speciālās apmācības vispārējā medicīniskajā praksē tiek izsniegti ar nosacījumu, ka attiecīgajai personai jau ir šī likuma 7.pantā minētais medicīniskās izglītības apliecinājums.
(5) Ministru kabinets ir tiesīgs izdot noteikumus par papildus kvalifikācijas prasībām vispārējās prakses ārstiem, kas pilnu vai daļēju darba laiku strādā sociālās nodrošināšanas sistēmas veselības aprūpes jomā.
9. PANTS. PRASĪBAS SPECIALIZĒTĀS MEDICĪNAS ĀRSTU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI
(1) Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālu darbību specializētās medicīnas ārsta profesijā, jābūt diplomam vai citam iegūtās kvalifikācijas apliecinājumam, kas apliecina, ka attiecīgā persona ieguvusi atbilstošo izglītību un apmācību un tiesības uz patstāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā.
(2) Minimālās prasības šāda veida izglītībai un apmācībai norādītas 14.pielikumā.
(3) Diplomi vai citi dokumentāli profesionālās kvalifikācijas apliecinājumi specializētajā medicīnā tiek piešķirti ar nosacījumu, ka attiecīgai personai jau ir 7.pantā minētais medicīniskās izglītības apliecinājums. Diplomi vai citi dokumentāli specializācijas apliecinājumi zobu, mutes dobuma vai žokļu un sejas ķirurģijā (bāzes medicīniskā un speciālā apmācība zobārstniecībā) tiek piešķirti tikai gadījumos, kad attiecīgai personai jau ir 10.pantā minētais diploms vai cits dokumentāls praktizējoša zobārsta kvalifikācijas apliecinājums.
(4) Specializētās medicīnas profesiju mācību kursu saraksts un ilgums kā arī atbilstošo kvalifikācijas dokumentu saraksts dots 14. pielikumā.
(5) Šī panta (1) daļā minētās izglītības iegūšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(6) Ministru kabinets ir tiesīgs izdot noteikumus par papildus kvalifikācijas prasībām specializētās medicīnas ārstiem, kas pilnu vai daļēju darba laiku strādā sociālās nodrošināšanas sistēmas veselības aprūpes jomā.
10. PANTS. PRASĪBAS VISPĀRĒJĀS PRAKSES ZOBĀRSTU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI
(1) Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību vispārējās prakses zobārsta profesijā, jābūt diplomam vai citam iegūtās kvalifikācijas apliecinājumam, kas apliecina, ka attiecīgā persona ieguvusi atbilstošo izglītību un apmācību un tiesības uz patstāvīgu profesionālo darbību šajā profesijā.
(2) Zobārsta apmācībai jānodrošina iemaņas, kas nepieciešamas visu to darbību veikšanai, kas ietver zobu, mutes dobuma, žokļu un ar tiem saistīto audu anomāliju un slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu.
(3) Minimālās prasības šāda veida izglītībai un apmācībai norādītas 15.pielikumā.
(4) Vispārējās prakses zobārstnieciskajai izglītībai atbilstošie profesionālie nosaukumi un diplomi uzskaitīti 15. pielikumā.
11. PANTS. PRASĪBAS ZOBĀRSTU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI SPECIALIZĒTAJĀ ZOBĀRSTNIECĪBĀ
(1) Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību specializētajā zobārstniecībā ar 16. pielikumā norādītajiem profesijas vai amata nosaukumiem, jābūt medicīniskajai izglītībai, kuras minimālās prasības norādītas šī pielikuma 16.1.punktā.
(2) Specializētās zobārstniecības prakses diplomi var tikt izsniegti tikai personām, kurām jau ir 10.pantā minētais zobārstniecības diploms.
(3) Šī panta (1) daļā minētās izglītības iegūšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Specializētās zobārstniecības izglītībai atbilstošie profesionālie nosaukumi un diplomi uzskaitīti 16. pielikumā.
12. PANTS. PRASĪBAS FARMACEITU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI
(1) Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību farmaceita profesijā, jābūt farmaceitiskās izglītības diplomam, kas apliecina, ka attiecīgā persona ieguvusi atbilstošo izglītību un apmācību un tiesības uz patstāvīgu profesionālo darbību šajā profesijā.
(2) Farmaceitiskās izglītības diplomu izsniedz pēc valsts akreditētas studiju programmas apguves, kurai jāatbilst 17.pielikuma 17.1.punktā noteiktajām minimālajām prasībām.
(3) Atsevišķiem profesionālās darbības veidiem farmācijā ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem var noteikt papildus, pēc farmaceitiskās izglītības iegūšanas, praktisko apmācību vai praksi attiecīgajā jomā kvalificēta farmaceita pārraudzībā.
(4) Farmaceitu profesionālā darbība ietver vismaz 17.pielikuma 17.3.punktā minētos darba veidus.
13. PANTS. PRASĪBAS VISPĀRĒJĀS APRŪPES MEDMĀSU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI
(1) Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību vispārējās aprūpes medmāsas profesijā, jābūt medicīniskās izglītības diplomam, kas apliecina, ka izglītības procesā attiecīgā persona ir apguvusi valsts akreditētu medmāsas izglītības un apmācības programmu.
(2) Minēto izglītības programmu minimālās prasības norādītas 18.pielikuma 18.1. un 18.2.punktā.
(3) Izglītības iestāde, kas veic medmāsu apmācību, atbild par teorijas un praktiskās apmācības koordināciju visā izglītības programmā.
(4) Šī panta (1) daļā minētās izglītības iegūšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(5) Ar Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem vispārējās aprūpes medmāsas kvalifikācijas iegūšanai var tikt atļauta daļējā laika izglītība, kuras prasības un ilgums nedrīkst būt mazāki par atbilstošajām pilnā laika izglītības prasībām un ilgumu.
14. PANTS. PRASĪBAS VECMĀŠU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI
(1) Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību vecmātes profesijā, jābūt medicīniskās izglītības diplomam, kas apliecina, ka attiecīgā persona ieguvusi atbilstošo izglītību un apmācību pēc valsts akreditētām programmām un tiesības uz patstāvīgu profesionālo darbību šajā profesijā.
(2) Minēto izglītības programmu minimālās prasības norādītas 19.pielikuma 19.1. un 19.2.punktā.
(3) Vecmāšu izglītības iestādes ir atbildīgas par teorijas un prakses koordināciju visā izglītības programmas realizācijas procesā.
(4) Šī panta (1) daļā minētās izglītības iegūšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(5) Vecmāšu profesionālā darbība ietver vismaz 19.pielikuma 19.4. punktā minētos darba veidus.
PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM VETERINĀRĀS medicīnas jomā
15. PANTS. PRASĪBAS VETERINĀRĀRSTU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI
(1) Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību veterinārārsta profesijā, jābūt veterinārās medicīniskās izglītības diplomam, kas apliecina, ka attiecīgā persona ieguvusi atbilstošo izglītību un apmācību un tiesības uz patstāvīgu profesionālo darbību šajā profesijā.
(2) Minētā veterināri medicīniskā izglītība jāveic saskaņā ar valsts akreditētām izglītības programmām un tai jāatbilst 20. pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām.
16. PANTS. PRASĪBAS VETERINĀRFELDŠERU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI
Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību veterinārfeldšera profesijā, jābūt veterinārās medicīniskās izglītības diplomam, kas apliecina, ka attiecīgā persona ieguvusi atbilstošo izglītību un apmācību valsts atzītās izglītības iestādēs un/vai saskaņā ar alsts akreditētām izglītības programmām, un tiesības uz patstāvīgu profesionālo darbību šajā profesijā.
PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM ARHITEKTŪRAS UN CELTNIECĪBAS jomā
17. PANTS. PRASĪBAS ARHITEKTU IZGLĪTĪBAI, APMĀCĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI
(1) Personām, kas vēlas uzsākt profesionālo darbību arhitekta profesijā un izmantot arhitekta profesionālo nosaukumu, jābūt diplomam, kas apliecina, ka attiecīgā persona ieguvusi universitātes tipa izglītību saskaņā ar valsts akreditētu arhitektūras studiju programmu.
(2) Minētajai arhitektūras izglītībai jāatbilst 5.pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām.
(3) Lai iegūtu tiesības uz patstāvīgu darbību arhitekta profesijā, attiecīgajai personai, papildus šī panta (1) daļā minētajam diplomam jābūt arī arhitekta profesionālās prakses sertifikātam, kura piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.
18. PANTS. PRASĪBAS BŪVSPECIĀLISTU IZGLĪTĪBAI, APMĀCĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI
(1) Personām, kas vēlas uzsākt profesionālo darbību būvspeciālistu profesijās, kas uzskaitītas 6.pielikumā, jābūt šajā pielikumā norāditajam diplomam vai izglītības sertifikātam, kas apliecina, ka attiecīgā persona ieguvusi atbilstošo izglītību un apmācību valsts atzītās izglītības iestādēs un/vai pēc valsts akreditētām programmām un tiesības uz profesionālo darbību šajā profesijā.
(2) Izglītībai būvniecības profesijās jāatbilst 6.pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām.
(3) Lai iegūtu tiesības uz patstāvīgu darbību 6.pielikumā minētajās būvspeciālistu profesijās, attiecīgajai personai, papildus šī panta (1) daļā minētajam diplomam vai izglītības sertifikātam, jābūt arī būvprakses sertifikātam, kura piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.
PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES jomā
19. PANTS. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS PEDAGOĢISKO DARBINIEKU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI
(1) Personām, kas vēlas uzsākt darbu kādā no 12. pielikuma 12.1.1.punktā minētajām pedagoģisko darbinieku profesijām (amatiem), nepieciešama 20. – 22. pantā atbilstošajiem amatiem noteiktā izglītība, kas iegūta valsts atzītās izglītības iestādēs un/vai saskaņā ar valsts akreditētām izglītības programmām.
(2) Patstāvīgai profesionālajai darbībai šī panta (1) daļā minētajās profesijās attiecīgajām personām jāiziet sertifikācija un periodiska resertifikācija Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā.
20. PANTS. PRASĪBAS PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU PEDAGOĢISKO DARBINIEKU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI
(1) Pirmsskolas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības norādītas 12.pielikuma 12.2.1.punktā.
(2) Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktos gadījumos pirmsskolas iestāžu skolotāju un audzinātāju amatos var strādāt personas ar citu izglītību.
21. PANTS. PRASĪBAS VISPĀRĒJĀS UN SPECIĀLĀS PAMATA UN VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU, ĀRPUSSKOLAS IESTĀŽU PEDAGOĢISKO DARBINIEKU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI
Vispārējās un speciālās pamata un vidējās izglītības iestāžu un ārpusskolas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības norādītas 12.pielikuma 12.2.2.punktā.
22. PANTS. PRASĪBAS PROFESIONĀLĀS PAMATA UN VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU PEDAGOĢISKO DARBINIEKU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI
Profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības norādītas 12.pielikuma 12.2.3.punktā.
23. PANTS. PRASĪBAS AUGSTSKOLU VADOŠO DARBINIEKU UN AKADĒMISKĀ PERSONĀLA IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI
Prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai augstskolu rektoriem, prorektoriem, dekāniem, prodekāniem un akadēmiskajam personālam, atbilstoši 12.pielikuma 12.1.2.punktā minētajiem amatiem, nosaka Augstskolu likums.
24. PANTS. PRASĪBAS ZINĀTNISKO IESTĀŽU DARBINIEKU UN AKADĒMISKĀ PERSONĀLA IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI
Prasības zinātnisko iestāžu vadītāju, vadītāju vietnieku, zinātnisko struktūrvienību vadītāju un to vietnieku, asistentu, pētnieku un vadošo pētnieku izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nosaka likums ”Par zinātnisko darbību”.
PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM TIESLIETU UN JURISPRUDENCES jomā
25. PANTS. PRASĪBAS SERTIFICĒTU JURISTU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI
Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību sertificēta jurista profesijā, nepieciešama 21. pielikumā minētajām prasībām atbilstoša izglītība un profesionālā kvalifikācija.
26. PANTS. PRASĪBAS NOTĀRU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI
Prasības notāru izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nosaka “Notariāta likums”.
27. PANTS. PRASĪBAS ADVOKĀTU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI
Prasības advokātu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nosaka “Latvijas Republikas advokatūras likums”.
PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM FINANSU jomā
28. PANTS. PRASĪBAS ZVĒRINĀTU REVIDENTU IZGLĪTĪBAI UN profesionālajai kvalifikācijai
Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību zvērināta revidenta profesijā, nepieciešams:
1) diploms, kas apliecina valsts akreditētām programmām atbilstošu augstāko ekonomisko izglītību;
2) vai augstākās izglītības diploms citā specialitātē un nokārtots kvalifikācijas eksāmens ekonomikas pamatos;
2) vismaz 3 gadu profesionālā pieredze grāmatvedības un finansu revīzijas darbā;
3) zvērināta revidenta profesionālās prakses sertifikāts, ko pēc sertifikācijas eksāmena nokārtošanas izsniedz . . . . .
PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM AUTOTRANSPORTA jomā
29. PANTS. PRASĪBAS AUTOTRANSPORTA DARBINIEKU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI
(1) Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību kādā no 7.pielikumā minētajām autotransporta darbinieku profesijām (amatiem), nepieciešama šajā pielikumā noteiktā izglītība un apmācība.
(2) Izglītības programmas šī panta (1) daļā minētajām profesijām apstiprina un to izpildi kontrolē Satiksmes ministrija.
PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM DZELZCEĻA TRANSPORTA jomā
30. PANTS. PRASĪBAS DZELZCEĻA DARBINIEKU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI
(1) Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību kādā no 9.pielikumā minētajām dzelzceļa darbinieku profesijām (amatiem), nepieciešama šajā pielikumā noteiktā izglītība un apmācība.
(2) Izglītības programmas šī panta (1) daļā minētajām profesijām apstiprina un to izpildi kontrolē Satiksmes ministrija.
PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM JŪRNIECĪBAS, JŪRAS UN IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU TRANSPORTA jomā
31. PANTS. PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES PRASĪBAS PREČU PĀRVADĀTĀJIEM PA IEKŠĒJIEM ŪDENSCEĻIEM AR VIETĒJO UN STARPTAUTISKO TRANSPORTU
(1) Fiziskām personām vai darbinieku grupām, kas vēlas nodarboties ar iekšzemes ūdens transporta pārvadājumiem ir
jāatbilst profesionālās kompetences noteikumiem un rādītājiem priekšmetos, kas norādīti 11. pielikumā, un kurus detalizē un apstiprina Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota institūcija.
(2) Satiksmes ministrija, atkāpjoties no šī panta 1. daļā minētajām prasībām, ir tiesīga izsniegt pagaidu atļauju veikt iekšzemes ūdens transporta pārvadājumus uz laika periodu līdz 1 gadam. Īpašos gadījumos, kas saistīti ar fiziskas personas, kura veica pārvadājumus, nāvi, fizisku nespēju vai tiesībspēju zaudēšanu. pagaidu atļauja var tikt pagarināta uz laiku līdz 6 mēnešiem.
(3) Satiksmes ministrija ir tiesīga izsniegt atļauju veikt iekšzemes ūdens transporta pārvadājumus personai, kuras profesionālā kompetence neatbilst šī panta (1) daļas noteikumiem, bet kurai ir vismaz triju gadu ilga praktiskā pieredze attiecīgā uzņēmuma pārvaldes darbā.
(4) Šī panta noteikumi neattiecas uz fiziskām personām un darbinieku grupām, kas strādā uz prāmjiem, kā arī uz kuģiem, kuru kravnesība nepārsniedz 200 tonnas. Profesionālās darbības noteikumus šajos gadījumos reglamentē Satiksmes ministrijas normatīvie dokumenti.
32. PANTS. PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀ-LAJAI KVALIFIKĀCIJAI JŪRNIECĪBAS PROFESIJĀS
(1) Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību šī likuma 10.pielikumā uzskaitītajās jūrniecības profesijās, jāatbilst kvalifikācijas prasībām, kas saskaņotas ar 1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu, diplomēšanu un sardzes dienesta pildīšanu ar 1995.gada grozījumiem un papildinājumiem (STCW 78).
(2) Šī panta (1) daļas prasībām atbilstošās izglītības programmas apstiprina un to izpildi kontrolē:
– vispārējās izglītības sadaļas – Izglītības un zinātnes ministrija vai tās pilnvarota institūcija;
– profesionālās izglītības sadaļas – Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota institūcija.
PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM CIVILĀS AVIĀCIJAS jomā
33. PANTS. PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀ-LAJAI KVALIFIKĀCIJAI CIVILĀS AVIĀCIJAS PROFESIJĀS
(1) Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt pastāvīgu profesionālo darbību 8.pielikumā norādītajās lidotāju profesijās, jāatbilst kvalifikācijas prasībām, kas saskaņotas ar 1944.gada Starptautiskajai civilās aviācijas konvencijai atbilstošajiem “Personāla licencēšanas standartiem un ieteicamajai praksei” un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Gaisa kuģu komandu licencēšanas prasībām (JAR – FCL).
(2) Šī panta (1) daļas prasībām atbilstošās izglītības programmas apstiprina un to izpildi kontrolē:
– vispārējās izglītības sadaļas – Izglītības un zinātnes ministrija vai tās pilnvarota institūcija;
– profesionālās izglītības sadaļas – Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota institūcija.
34. PANTS. PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI LIDOSTU DARBA PROFESIJĀS
(1) Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt pastāvīgu profesionālo darbību gaisa satiksmes vadības dispečera profesijā, jāatbilst kvalifikācijas prasībām, kas saskaņotas ar 1944.gada Starptautiskajai civilās aviācijas konvencijai atbilstošajiem “Personāla licencēšanas standartiem un ieteicamo praksi”.
(2) Personām, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt pastāvīgu profesionālo darbību starptautisko lidostu aviodrošības dienesta darbinieka profesijā, jāatbilst kvalifikācijas prasībām, kas saskaņotas ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentā nr.8973 noteiktajām prasībām.
(3) Izglītības un apmācības programmas un sertifikācijas kārtību šajā pantā minētajām profesijām apstiprina Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota institūcija.
EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU PILSOŅU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
35. PANTS. EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU PILSOŅU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANAS SISTĒMAS
Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanā tiek piemērota:
1) speciālā atzīšanas sistēma ārstu, zobārstu, farmaceitu, vispārējās aprūpes medmāsu, vecmāšu, veterinārārstu, arhitektu profesijām; advokātu prakses tiesību atzīšana gadījumos, kad netiek atzīti atbilstošie diplomi;
2) vispārīgā atzīšanas sistēma pārējām reglamentētajām profesijām;
3) kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz profesionālo pieredzi, profesijām, kas norādītas šī likuma 3.panta (5) daļā.
36. PANTS. PRETENDENTU PROFESIJAS NOSAUKUMU (TITULU) UN AKADĒMISKO VAI ZINĀTNISKO GRĀDU (NOSAUKUMU, TITULU) IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
(1) Latvijas Republikā tiek atzītas Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu, kuru kvalifikācija atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām darbības uzsākšanai vai patstāvīgai profesionālai darbībai reglamentētā profesijā, tiesības izmantot Latvijas Republikā pieņemto atbilstošās profesijas nosaukumu (titulu).
(2) Latvijas Republikā tiek atzītas Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu, kuri pilda nosacījumus darbības uzsākšanai vai patstāvīgu darbībai reglamentētā profesijā, tiesības izmantot viņu likumīgo akadēmisko vai zinātnisko grādu (nosaukumu, titulu), kā arī nepieciešamības gadījumos tā saīsinājumu pilsoņu mītnes Dalībvalstī valodā, ja tas vai tā saīsinājums nav identisks ar profesionālo nosaukumu vai titulu.
Latvijas Republikas kompetentas institūcijas ir tiesīgas pieprasīt, lai šim grādam (nosaukumam, titulam) tiek pievienots attiecīgās iestādes vai pārbaudi organizējušās un grādu (nosaukumu, titulu) piešķīrušās iestādes nosaukums un atrašanās vieta.
(3) Ja pretendenta mītnes Dalībvalstī izmantotais attiecīgais akadēmiskais vai zinātniskais grāds (nosaukums, tituls) ir līdzīgs Latvijas Republikā izmantojamam grādam, kurš prasa attiecīgai personai papildus vai citādu izglītību, Latvijas Republikas kompetentas iestādes var pieprasīt, lai
pretendenta mītnes Dalībvalsts grāds (nosaukums, tituls) tiktu papildināts ar nepieciešamajiem skaidrojošiem vārdiem.
37. PANTS. PRETENDENTI, LATVIJAS REPUBLIKAS PROFESIONĀLĀS ASOCIĀCIJAS, PROFESIONĀLIE NOTEIKUMI UN TIESĪBAS UZ PIEDERĪBU LATVIJAS REPUBLIKAS PROFESIONĀLAJĀM ASOCIĀCIJĀM
(1) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvis atļauju uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētā profesijā, viņam nav nepieciešams iestāties vai reģistrēties attiecīgajā profesionālajā asociācijā. Profesionālā asociācija saskaņā ar saviem noteikumiem, var uzņemt viņu par savas organizācijas patstāvīgu vai pagaidu biedru, vai reģistrēt kā personu, kas likumīgi darbojas attiecīgajā profesijā.
(2) Šī panta (1) daļā minētie atvieglojumi neizslēdz Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa pienākumus ievērot Latvijas Republikā pieņemtos profesionālās ētikas un profesionālā rakstura noteikumus savas darbības jomā, tai skaitā arī gadījumos, kad šī pilsoņa mītnes Dalībvalstī profesionālas ētikas noteikumi ir atšķirīgi.
(3) Ja Latvijas Republikā profesiju reglamentē profesionālā apvienība vai organizācija, uz kuru attiecināms 1.panta (2) daļas 2) punkts, tad Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem, kas ieguvuši atļauju darboties šajā profesijā, ir tiesības izmantot šīs organizācijas piešķiramos profesionālos, amata vai kvalifikāciju apstiprinošos nosaukumus un saīsinājumus tikai tad, ja viņš ir uzņemts šajā organizācijā.
(4) Ja profesionālā apvienība vai organizācija nosaka, ka par tās biedru var kļūt tikai tad, ja tiek pildītas noteiktas kvalifikācijas prasības, tad tās drīkst izmantot šo noteikumu attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuriem ir diploms, izglītības sertifikāts vai citi izglītības un apmācības vai kvalifikācijas pierādījumi šī likuma izpratnē, tikai saskaņā ar šī likuma noteikumiem par attiecīgās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.
38. PANTS. VISPĀRĒJĀS UN PAPILDUS PRASĪBAS PRETENDENTIEM DARBĪBAI REGLAMENTĒTĀS PROFESIJĀS LATVIJAS REPUBLIKĀ
(1) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kas pretendē uz pakalpojumu sniegšanas vai dibināšanas tiesību atļauju reglamentētā profesijā Latvijas Republikā, iesniedz šī likuma 66. pantā noteiktajām institūcijām:
1) iesniegumu profesionālās darbības atļaujas iegūšanai, kurā norādīts profesionālās darbības veids, statuss (algots darbinieks vai pašnodarbināta persona) un ilgums (īslaicīga pakalpojumu sniegšana, pastāvīga darbība);
2) dokumentus, kas apliecina pretendenta izglītību un apmācību, profesionālo kvalifikāciju un profesionālo pieredzi;
3) papildus dokumentus, kas nepieciešami šajā likumā noteiktajos gadījumos profesionālās kvalifikācijas atzīšanai un dibināšanas tiesību iegūšanai.
Minētie dokumenti tiek pieņemti izskatīšanai tikai gadījumos, kad pretendentam ir uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.
(2) Pretendentiem uz reglamentētajām profesijām, kurām Latvijas Republikā tiek piemēroti kādi no šī likuma 5.panta (2) daļas noteikumiem, jāiesniedz pietiekami dokumentāli pierādījumi par šo noteikumu izpildi pretendenta mītnes Dalībvalstī.
Attiecībā uz minētā panta (2) daļas 3) punkta prasībām, minētajiem dokumentiem jāapstiprina, ka pretendentiem nav uz laiku atņemtas tiesības vai aizliegts strādāt šajā profesijā.
Minētie dokumenti un pierādījumi tiek iesniegti ne vēlāk, kā trīs mēnešus pēc to izsniegšanas dienas.
(3) Ja pilsoņa mītnes Dalībvalsts kompetentas institūcijas neizsniedz šī panta (2) daļā minētos dokumentus attiecībā uz šī likuma 5.panta otrās daļas 3), 4) vai 5) punktu prasībām, tad šādu dokumentu vietā var tikt pieprasīta ar zvērestu apstiprināta deklarācija, vai svinīga deklarācija, kuru attiecīgā persona apstiprina kompetentas juridiskas vai administratīvas institūcijas pārstāvju klātbūtnē. Ja to nosaka tiesiskie akti, tas jāveic pretendenta mītnes Dalībvalsts notāra vai kvalificēta profesionālās iestādes pārstāvja klātbūtnē; tad šai institūcijai vai notāram ir jāizdod rakstisks apstiprinājums par šo ar zvērestu apstiprinātas deklarācijas vai svinīgās deklarācijas autentiskumu.
(4) Ja Latvijas Republikas tiesību akti pieprasa personām, kas vēlas uzsākt darbu vai turpināt strādāt reglamentētā profesijā, atbilstoši 5.panta otrās daļas 1) punktam, dot zvērestu vai apstiprināt svinīgu deklarāciju un šī zvēresta vai svinīgās deklarācijas forma nav pieņemama pretendentam – Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim, tad darbības atļauju izsniedzošai institūcijai ir jānodrošina, lai pretendentam tiktu piedāvāta pienācīga un līdzvērtīga zvēresta vai deklarācijas forma.
39. PANTS. NOTEIKUMI PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU PILSOŅU TIESĪBĀM SNIEGT ĪSLAICĪGUS PAKALPOJUMUS REGLAMENTĒTO PROFESIJU JOMĀ LATVIJAS REPUBLIKAS TERITORIJĀ
(1) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kas ieguvuši tiesības uz ilguma, biežuma un periodiskuma ziņā īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, nav tiesīgi konstituēties kā pašnodarbinātas personas šī likuma 1.panta (13) daļas 1) punkta izpratnē, kā arī piedalīties pašnodarbinātu personu partnersabiedrībās.
(2) Ja kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm praktizējošs vispārējās prakses ārsts, specializētās medicīnas ārsts, zobārsts, specializētās zobārstniecības zobārsts, vispārējas aprūpes medmāsa, vecmāte vai veterinārārsts īslaicīgi uzturas Latvijas Republikas teritorijā un šajā laikā sniedz savai kvalifikācijai atbilstošus pakalpojumus, vai arhitekts ir iesaistīts projekta realizācijā Latvijas Republikas teritorijā, tad šai personai savlaicīgi vai tūlīt pēc pakalpojumu sniegšanas jāiesniedz kompetentai institūcijai:
1) deklarācija par šo pakalpojumu veikšanu, to saturu un apjomu;
2) sertifikāts, kas apliecina, ka viņa savā Dalībvalstī likumīgi darbojas attiecīgajā profesijā;
3) attiecīgi šī likuma 52., 53., 55., 56., 57. vai 58. pantos minētie dokumenti, kas apstiprina viņas kvalifikāciju attiecīgo pakalpojumu jomā.
(3) Veterinārārstiem šī panta otrajā daļā minētajos gadījumos nav tiesību uz dzīvnieku pārbaudi, ja tā attiecas uz valsts veterinārās uzraudzības institūciju funkcijām.
(4) Ja Latvijas Republikā, apdrošināšanas iestāžu rēķinu kārtošanai attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu sociālās nodrošināšanas ietvaros apdrošinātajām personām, tiek pieprasīta attiecīgo medicīnisko profesiju darbinieku reģistrēšanās valsts sociālās nodrošināšanas iestādē, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuru uzņēmums vai privātprakse ir viņu mītnes vai citā Dalībvalstī, ir atbrīvoti no šīs prasības tajos gadījumos, ja pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar izbraukumu vai ceļojumu.
Minētajām personām savlaicīgi vai tūlīt pēc pakalpojumu sniegšanas, ir jādod informācija sociālās nodrošināšanas iestādēm par sniegtajiem pakalpojumiem.
40. PANTS. PRETENDENTU IESNIEGUMU, DOKUMEN-TU UN TIESĪBU PIERĀDĪJUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA
(1) Pretendentu iesniegumus atļaujas iegūšanai profesionālajai darbībai un šī likuma 38. pantā minētos dokumentus šajā likumā noteiktā kārtībā izskata šī likuma 67. un 68.pantā noteiktās institūcijas. Pozitīva lēmuma gadījumā pretendentam izsniedz atļauju, kas apstiprina pretendenta profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un tiesības uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību šajā profesijā Latvijas Republikā.
(2) Par pierādījumu tam, ka šī likuma noteikumi profesionālas darbības atļaujas saņemšanai ir ievēroti, kalpo dokumenti, kurus izsniegušas Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentas institūcijas, un šie dokumenti ieinteresētajai personai ir jāiesniedz kopā ar iesniegumu par vēlēšanos darboties attiecīgajā profesijā.
(3) Iesniegums, kurā izteikta vēlēšanās darboties attiecīgajā profesijā, jāizskata pēc iespējas ātri un lēmums ar tā pamatojumu ir jādara zināms ieinteresētajai personai ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc visu dokumentu iesniegšanas. Pieņemto lēmumu vai lēmuma novilcināšanu iesniedzējs var pārsūdzēt tiesā likumdošanā noteiktā kārtībā.
(4) Ja šī panta (1) daļā minētajām institūcijām rodas pamatotas šaubas par pretendenta dokumentu autentiskumu, vai arī ir pietiekama informācija par pretendenta nelikumīgu vai profesionāli nepieļaujamu rīcību ārpus Latvijas Republikas teritorijas, tad šīm institūcijām ir tiesības pieprasīt papildus informāciju no attiecīgām Dalībvalstīm. Šajā gadījumā atbilstoši tiek pagarināts šī panta (3) daļā noteiktais iesniegumu izskatīšanas termiņš.
Šajā daļā minētā informācija un sarakste ir konfidenciāla.
PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANAS UN DARBĪBAS ATĻAUJAS IZSNIEGŠANAS NOTEIKUMI VISPĀRĪGĀS ATZĪŠANAS SISTĒMAS PROFESIJĀS
41. PANTS. DARBĪBAS ATĻAUJAS IZSNIEGŠANAS PAMATNOTEIKUMI VISPĀRĒJĀS ATZĪŠANAS SISTĒMAS PROFESIJĀS
(1) Lai uzsāktu darbu vai veiktu pastāvīgu profesionālo darbību vispārējās atzīšanas sistēmas reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim ir nepieciešama darbības atļauja, kuru izsniedz šī likuma 67.un 68.pantā noteiktās institūcijas, ievērojot šī panta un šī likuma 69.panta noteikumus.
(2) Darbības atļaujas saņemšanai pretendents iesniedz šī likuma 66.pantā noteiktajām institūcijām 38.pantā noteiktos dokumentus.
(3) Šajā likumā noteiktās institūcijas veic pretendenta izglītības, apmācības, profesionālās kvalifikācijas un pieredzes salīdzināšanu ar Latvijas Republikā noteiktajām prasībām attiecīgajai profesijai un pieņem lēmumus par pretendenta profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un darbības atļaujas izsniegšanu saskaņā ar šī likuma 69.panta noteikumiem.
(4) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim, kas saņēmis ši panta (1) daļā minēto atļauju, ir tādas pašas tiesības uz darbību attiecīgajā profesijā kā pašnodarbinātai personai vai algotam darbiniekam kā Latvijas Republikas pilsoņiem ar analogu profesionālo kvalifikāciju.
42. PANTS. PRETENDENTU PROFESIONĀLĀS KVALI-FIKĀCIJAS ATBILSTĪBAS NOTEIKŠANAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
(1) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu, kas vēlās uzsākt darbu vai veikt pastāvīgu profesionālo darbību reglamentētā profesijā, profesionālās kvalifikācijas salīdzināšanai ar Latvijas Republikā noteiktajām prasībām attiecīgajā profesijā pastāv šādi rādītāji un uz tiem balstītie kritēriji, kas tiek pielietoti šī likuma turpmākajos pantos:
1) izglītības un apmācības līmeņi (pakāpes), ko apliecina attiecīgi dokumenti, šādā hierarhiskā secībā:
a) augstākās izglītības diploms, kas apstiprina vairāk kā 4 gadus ilgas studiju programmas apgūšanu un atbilst šī likuma 1.panta (6) daļas 1) punkta noteikumiem;
b) augstākās izglītības diploms, kas apstiprina vairāk kā 3 gadus, bet ne vairāk kā 4 gadus ilgas studiju programmas apgūšanu un atbilst šī likuma 1.panta (6) daļas 1) punkta noteikumiem;
c) augstākās izglītības diploms, kas apstiprina 3 gadus ilgas studiju programmas apgūšanu un atbilst šī likuma 1.panta (6) daļas 1) punkta noteikumiem;
d) diploms, kas apstiprina īsākas par 3 gadiem pēcvidusskolas izglītības programmas apgūšanu un atbilst šī likuma 1.panta (5) daļas 1) punkta noteikumiem;
e) izglītības sertifikāts;
f) kompetences atestāts;
g) vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments;
h) vispārējo pamatizglītību apstiprinošs dokuments;
2) iepriekšējā punktā minētajai izglītībai un apmācībai atbilstošās profesijas statuss Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā iegūta šī izglītība un apmācība:
a) reglamentēta profesija;
b) nereglamentēta profesija;
3) pretendenta mītnes Dalībvalsts kompetentu institūciju apliecinājums par citā Dalībvalstī iegūtās izglītības un apmācības atbilstības atzīšanu mītnes Dalībvalsts prasībām tajā reglamentētajai profesijai un pārējo Dalībvalstu un Eiropas Kopienas Komisijas informētību par šādas atzīšanas noteikumiem. Minētais apliecinājums šī likuma 1.panta (6) daļas 2) punktā, (5) daļas 2) punktā un (7) daļas 2) punktā minētajiem pretendenta izglītības un apmācības dokumentālajiem pierādījumiem piešķir attiecīgi šī panta (1) daļas 1) punktā minētā augstākās izglītības diploma, diploma vai izglītības sertifikāta statusu.
4) izglītības un apmācības saturs un ilgums, tā atbilstība Latvijas Republikā noteiktajām prasībām attiecīgajai profesijai;
5) izglītības un apmācības raksturs:
a) reglamentēta izglītība un apmācība;
b) nereglamentēta izglītība un apmācība;
6) pretendenta profesionālās pieredzes ilgums attiecīgajā profesijā mītnes Dalībvalstī.
(2) Pretendenta profesionālā kvalifikācija atzīstama bez papildus nosacījumiem, ja neviens no šī panta (1) daļā minētajiem rādītājiem nav zemāks par attiecīgajām prasībām šai profesijai Latvijas Republikā. Pretendenta iesniegtajiem kvalifikācijas pierādījumiem bez tam jāapliecina tādas pašas garantijas, it īpaši drošības, veselības aizsardzības, vides aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomā, kādas attiecīgajai profesijai nosaka Latvijas Republikas tiesiskie akti.
(3) Ja šī panta (1) daļā minētie pretendenta profesionālās kvalifikācijas rādītāji tikai daļēji atbilst Latvijas Republikā noteiktajām prasībām konkrētajai reglamentētajai profesijai, tad:
1) ja pretendenta mītnes Dalībvalstī attiecīgā profesija netiek reglamentēta, piemērojami šī likuma 43. un 44.panta noteikumi;
2) ja pretendenta izglītības un apmācības rādītāji ir zemāki par Latvijas Republikā noteiktajām prasībām attiecīgajā profesijā, bet atbilst šī likuma 45.pantā noteiktajiem gadījumiem, piemērojami minētā panta noteikumi;
3) ja pretendenta izglītības un apmācības saturs un/vai ilgums būtiski atšķiras no attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām Latvijas Republikā, šī likuma 67. un 68.pantā noteiktās institūcijas, šajā likumā noteiktajos gadījumos, ir tiesīgas noteikt pretendentam:
a) nepieciešamību iziet adaptācijas periodu vai profesionālās kvalifikācijas pārbaudi un dodot pretendentam tiesības izvēlēties vienu no šīm iespējām;
b) vai nepieciešamību iziet adaptācijas periodu vai profesionālās kvalifikācijas pārbaudi un nosakot vienu no šiem nosacījumiem bez pretendenta izvēles tiesībām.
(4) Ja pretendenta izglītības, apmācības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi neatbilst šī panta (2) daļas noteikumiem un tiem nav piemērojami šī panta (3) daļas noteikumi vai šī likuma 72.pantā paredzētie iegūto tiesību atzīšanas noteikumi, pretendenta profesionālā kvalifikācija atzīstama kā neatbilstoša Latvijas Republikā noteiktajām prasībām attiecīgajā reglamentētajā profesijā.
43. PANTS. PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANAS NOTEIKUMI PRETENDENTIEM, KURU MĪTNES DALĪBVALSTĪ ATTIECĪGĀ PROFESIJA NAV REGLAMENTĒTA, BET PĀRĒJIE PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS NOTEIKUMI ATBILST LATVIJAS REPUBLIKĀ NOTEIKTAJĀM PRASĪBĀM
(1) Ja pretendenta profesionālā kvalifikācija atbilst šī likuma 42.panta (2) daļas noteikumiem un pretendenta mītnes Dalībvalsts prasībām likumīgai darbībai attiecīgajā profesijā, bet nav reglamentēta šajā Dalībvalstī, tad papildus nosacījums pretendenta profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā ir viņa vismaz 2 gadus ilga profesionālā pieredze darbā ar pilnu slodzi vai ekvivalenta ilguma periods darbā ar nepilnu slodzi pēdējo 10 gadu laikā šajā profesijā pretendenta mītnes Dalībvalstī.
(2) Ja šī panta (1) daļā minētajā gadījumā profesionālā kvalifikācija pretendentam piešķirta pēc reglamentētas izglītības un apmācības programmas apguves, tad minēta prasība par 2 gadu profesionālo pieredzi nav obligāta un lēmumu šajā jautājumā pieņem šī likuma 67. un 68.pantā noteiktās institūcijas.
44. PANTS. PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANAS NOTEIKUMI PRETENDENTIEM, KURU MĪTNES DALĪBVALSTĪ ATTIECĪGĀ PROFESIJA NAV REGLAMENTĒTA UN izglītības un apmācības līmenis NEATBILST LATVIJAS REPUBLIKĀ NOTEIKTAJĀM PRASĪBĀM
(1) Ja Latvijas Republikā, lai uzsāktu darbu vai veiktu patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētā profesijā, nepieciešams izglītības sertifikāts, tad Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa profesionālā kvalifikācija atzīstama kā atbilstoša šai prasībai, ja pretendents, kuram nav diploma, izglītības sertifikāta vai citu izglītības pierādījumu, kas atbilst šī likuma 42.panta (1) daļas 3) punktam, ir likumīgi strādājis attiecīgajā profesijā ar pilnu slodzi trīs gadus pēc kārtas, vai tam ekvivalentu periodu ar nepilnu slodzi pēdējo 10 gadu laikā kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā šī profesija netiek reglamentēta šī likuma 1.panta (1) daļas un (2) daļas 1) punkta izpratnē.
(2) Ja Latvijas Republikā, lai uzsāktu darbu vai veiktu patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētā profesijā, nepieciešams diploms, tad Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa profesionālā kvalifikācija atzīstama kā atbilstoša šai prasībai, ja pretendents ir strādājis šajā profesijā likumīgi un ar pilnu slodzi divus gadus iepriekšējo 10 gadu laikā kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā šī profesijā netiek reglamentēta šī likuma 1.panta (1) daļas un (2) daļas 1) punkta izpratnē, un pretendentam ir izglītību un apmācību apstiprinoši pierādījumi, kas atbilst izglītības sertifikāta prasībām šī likuma izpratnē attiecībā uz šo, šajā Dalībvalstī nereglamentēto, profesiju.
(3) Šī panta (2) daļā minēto divu gadu pieredzi var nepieprasīt, ja minētajā punktā noteiktie dokumenti apliecina, ka pretendents ir ieguvis reglamentētu izglītību un apmācību attiecīgajā profesijā.
(4) Ja Latvijas Republikā, lai uzsāktu darbu vai veiktu patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētā profesijā, nepieciešams augstākās izglītības diploms, tad Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa profesionālā kvalifikācija atzīstama kā atbilstoša šai prasībai, ja pēdējo desmit gadu laikā pretendents divus gadus likumīgi un uz pilnu darba slodzi vai ekvivalentu laiku ar nepilnu slodzi ir darbojies minētajā profesijā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kura nereglamentē šo profesiju šī likuma 1.panta (1) daļas un (2) daļas 1) punkta izpratnē, un viņam ir dokumentāli izglītības apliecinājumi par vienu vai vairākām profesionālām kvalifikācijām,
1) kurus izsniegusi šīs Dalībvalsts tiesiskajos aktos noteikta kompetenta institūcija,
2) un kas atbilst šī likuma 1.panta (6) daļas 1) punkta noteikumiem attiecībā uz šo, šajā valstī nereglamentēto, profesiju;
3) vai kas atbilst 1.panta (5) daļas 1) punkta noteikumiem attiecībā uz šo, šajā valstī nereglamentēto, profesiju, ierobežojot 3.pielikumā minētos kursus ar šī pielikuma 3.2.6.punktā minēto reglamentēto izglītību un apmācību.
(5) Par tādu pašu izglītības un apmācības pierādījumu, kā šī panta (4) daļā minētie, ir jāuzskata arī diploms šī likuma 1.panta (5) daļas 2) punkta un 1.panta (6) daļas 2) punkta izpratnē, ja Eiropas Savienības dalībvalsts, kas atzinusi šos pierādījumus, par to ir paziņojusi pārējām dalībvalstīm un Eiropas Kopienas Komisijai.
(6) Šī panta noteikumi neizslēdz šī likuma 42.panta (3) daļas 3) punkta noteikumu piemērošanu.
45. PANTS. PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANAS NOTEIKUMI PRETENDENTIEM, KURU MĪTNES DALĪBVALSTĪ ATTIECĪGĀ PROFESIJA IR REGLAMENTĒTA, BET izglītības un apmācības līmenis NEATBILST LATVIJAS REPUBLIKĀ NOTEIKTAJĀM PRASĪBĀM
(1) Ja Latvijas Republikā, lai uzsāktu darbu vai veiktu patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētā profesijā, nepieciešams diploms, tad Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa profesionālā kvalifikācija atzīstama kā atbilstoša šai prasībai, ja pretendentam ir izglītības sertifikāts, kas ir obligāts pretendenta mītnes Dalībvalstī, lai uzsāktu darbu vai veiktu patstāvīgu profesionālo darbību tajā pašā profesijā šīs Dalībvalsts teritorijā.
(2) Ja Latvijas Republikā, lai uzsāktu darbu vai veiktu patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētā profesijā, nepieciešams augstākās izglītības diploms, tad Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa profesionālā kvalifikācija atzīstama kā atbilstoša šai prasībai, ja pretendentam ir diploms šī likuma izpratnē, kas pretendenta mītnes Dalībvalstī ir obligāts, lai uzsāktu darbu vai veiktu patstāvīgu profesionālo darbību minētajā profesijā, un šāds diploms ir izsniegts kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
(3) Par tādu pašu izglītības un apmācības pierādījumu, kā šī panta (2) daļā minētais, ir jāuzskata arī diploms šī likuma 1.panta (5) daļas 2) punkta un 1.panta (6) daļas 2) punkta izpratnē, ja Eiropas Savienības dalībvalsts, kas atzinusi šos pierādījumus, par to ir paziņojusi pārējām dalībvalstīm un Eiropas Kopienas Komisijai.
(4) Šī panta noteikumi neizslēdz šī likuma 42.panta (3) daļas 3) punkta noteikumu piemērošanu.
46. PANTS. GADĪJUMI, KAD PRETENDENTAM AR PĒCVIDUSSKOLAS IZGLĪTĪBU NEPIECIEŠAMI PROFESIONĀLĀS PIEREDZES APLIECINĀJUMI
(1) Papildus šī likuma 44.panta (2) daļas, (4) daļas un (5) daļas prasībām, var noteikt, lai pretendents sniegtu apliecinājumus par profesionālo pieredzi, ja šīs personas iesniegumam pievienotie izglītības un apmācības pierādījumi atbilstoši minētajām 44.panta (2), (4) un (5) daļām liecina, ka pretendenta izglītības un apmācības ilgums ir bijis vismaz par vienu gadu īsāks nekā to pieprasa Latvijas Republikā. Šajā gadījumā nepieciešamās profesionālās pieredzes periods:
1) nedrīkst divkārt pārsniegt trūkstošo izglītības un apmācības periodu, ja tas attiecas uz pēcvidusskolas izglītību un/vai pārbaudes prakses periodu, kas ir veikts kvalificētas profesionālas personas pārraudzībā un kontrolē un kas ir noslēdzies ar eksāmenu;
2) nedrīkst būt ilgāks par trūkstošo izglītības un apmācības periodu, ja tas attiecas uz profesionālo praksi, kas ir iegūta ar kvalificēta šīs profesijas pārstāvja palīdzību.
(2) Gadījumos, kad pretendenta diploms ir atzīts šī likuma 1.panta (5) daļas 2) punkta vai 1.panta (6) daļas 2) punkta izpratnē, izglītības un apmācības ilgumam, kurš jāatzīst kā līdzvērtīgs salīdzināšanai ar Latvijas Republikas prasībām, jābūt tādam pašam kā šī likuma 1.panta (5) daļas 1) punktā un attiecīgi 1.panta (6) daļas 1) punktā noteiktajai izglītībai un apmācībai attiecīgajā profesijā.
(3) Piemērojot šī panta noteikumus, jāņem vērā šī likuma 44.panta (2) daļā vai attiecīgi šī panta (4) daļā minētā profesionālā pieredze.
(4) Visos gadījumos nepieciešamās profesionālās pieredzes periods nedrīkst pārsniegt četrus gadus.
(5) Profesionālās pieredzes prasības netiek izvirzītas gadījumos, kad pretendentam ir diploms par pēcvidusskolas izglītību, kas atbilst šī likuma 1.panta (6) daļas 1) punkta vai 1.panta (5) daļas 1) punkta noteikumiem, bet Latvijas Republikā darbam šajā profesijā ir nepieciešami 3.pielikuma 3.1.punktā uzskaitīto izglītības programmu apguves dokumenti.
(6) Šajā pantā noteiktās profesionālās pieredzes prasības nav apvienojamas ar prasībām iziet adaptācijas periodu vai profesionālās kvalifikācijas pārbaudi.
47. PANTS. GADĪJUMI, KAD PRETENDENTAM UZ DARBU REGLAMENTĒTĀ PROFESIJĀ NEPIECIEŠAMS ADAPTĀCIJAS PERIODS VAI PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PĀRBAUDE UN PRETENDENTAM IR IZVĒLES TIESĪBAS
(1) Papildus šī likuma 43.panta, 44.panta un 45.panta noteikumiem, kā arī 46.pantā minētajos gadījumos un ievērojot tā (6) daļas noteikumus, pretendentam var noteikt prasību iziet adaptācijas periodu, kas nav ilgāks par diviem gadiem profesijā, kurai nepieciešams izglītības sertifikāts, un nav ilgāks par trīs gadiem pārējos gadījumos, vai arī profesionālās kvalifikācijas pārbaudi:
1) ja pretendenta izglītībai un apmācībai, ko apstiprina augstākās izglītības diploms, diploms vai izglītības sertifikāts, atbilstošās teorētiskās un/vai praktiskās zināšanas būtiski atšķiras no tām, par kurām tiek piešķirts analogs izglītību apliecinošs dokuments Latvijas Republikā;
2) vai, gadījumos, kad profesionālo kvalifikāciju apliecina izglītības sertifikāts, atšķirības attiecīgās profesionālās darbības jomā Latvijas Republikā nosaka īpašu izglītības un apmācības organizāciju, kuras laikā tiek apgūtas teorētiskās vai praktiskās zināšanas, kas būtiski atšķiras no tām, par kurām pretendents ir saņēmis dokumentālu kvalifikācijas apliecinājumu;
3) vai, ja pretendenta profesionālo kvalifikāciju apliecina augstākās izglītības diploms, diploms, vai citi šī likuma 43. – 46.pantā minētie izglītības un apmācības pierādījumi, bet attiecīgā reglamentētā profesija Latvijas Republikā ietver vienu vai vairākas profesionālas darbības, kuras neietilpst profesijā, kuru pretendents ir apguvis un/vai veicis mītnes Dalībvalstī, un ja šī atšķirība atbilst konkrētajai izglītībai un apmācībai, kas ir nepieciešama Latvijas Republikā un kas aptver zināšanas, kuras būtiski atšķiras no tām zināšanām, kas ir pretendenta uzrādītajos dokumentālajos kvalifikāciju apliecinājumos;
4) vai, ja Latvijas Republikā attiecīgā reglamentētā profesija prasa vairāk kā četrus gadus ilgu pēcvidusskolas reglamentēto izglītību un apmācību, bet atbilstošais pretendenta izglītības un apmācības laiks nepārsniedz 4 gadus;
5) vai, ja Latvijas Republikā attiecīgā reglamentētā profesija prasa diplomu šī likuma 1.panta (5) daļas izpratnē, bet pretendentam ir izglītības sertifikāts, vai šī likuma 44.panta (2) daļā vai (3) daļā minētie izglītības un apmācības pierādījumi.
(2) Pretendentam ir tiesības izvēlēties vai nu adaptācijas periodu, vai arī profesionālās kvalifikācijas pārbaudi, izņemot gadījumus, kas noteikti šī likuma 48.pantā.
48. PANTS. GADĪJUMI, KAD PRETENDENTAM UZ DARBU REGLAMENTĒTĀ PROFESIJĀ NEPIECIEŠAMS ADAPTĀCIJAS PERIODS VAI PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PĀRBAUDE UN PRETENDENTAM NAV IZVĒLES TIESĪBAS
(1) Papildus šī likuma 43.panta, 44.panta un 45.panta noteikumiem, kā arī 46.pantā minētajos gadījumos un ievērojot tā (6) daļas noteikumus, pretendentam var noteikt prasību iziet adaptācijas periodu, kas nav ilgāks par diviem gadiem profesijā, kurai nepieciešams izglītības sertifikāts, un nav ilgāks par trīs gadiem pārējos gadījumos, vai arī profesionālās kvalifikācijas pārbaudi šādos gadījumos, kad pretendentam nav tiesību izvēlēties vienu no šiem nosacījumiem:
1) profesijām, kuru veikšana Latvijas Republikā prasa :
a) noteiktas zināšanas nacionālajās tiesībās, un attiecībā uz kurām konsultāciju un/vai palīdzības nodrošināšana ir būtiska un pastāvīga attiecīgās profesionālās darbības sastāvdaļa;
b) vai augstākās izglītības diplomu, kas atbilst 1.panta (6) daļas 1) un 2) punkta noteikumiem, bet pretendentam ir vai nu diploms, kas neatbilst šiem noteikumiem, vai arī viņam ir izglītības un apmācības pierādījumi, kas atbilst 44.panta (4) daļas 3) punkta prasībām, bet neatbilst minētā panta (4) daļas 2) punkta prasībām,
2) ja gadījumā, kas atbilst šī likuma 44.panta (1) daļas noteikumiem, pretendentam nav diploma, sertifikāta vai citu izglītības vai apmācības pierādījumu.
(2) Šajā pantā minētajos gadījumos šī likuma 67. un 68.pantā noteiktās institūcijas var noteikt vai nu adaptācijas periodu, vai profesionālas kvalifikācijas pārbaudi.
49. PANTS. PAPILDUS IESPĒJAS PRETENDENTA PROFESIONĀLAJAI ADAPTĀCIJAI
Neizslēdzot 47. un 48.panta prasības, lai uzlabotu pretendenta iespējas adaptēties profesionālajā vidē, var viņam atļaut Latvijas Republikā uz līdzvērtības principa iziet to viņa profesionālās izglītības un apmācības daļu, kuru veido profesionāla prakse, ja šādu praksi šī persona jau nav izgājusi savā mītnes Dalībvalstī. Minētā prakse tiek iegūta ar kvalificēta attiecīgās profesijas pārstāvja palīdzību.
50. PANTS. PRETENDENTA PROFESIONĀLAS ADAPTĀCIJAS UN PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PĀRBAUDES VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
(1) Pretendenta profesionālas adaptācijas perioda iziešanai šī likuma 67. un 68. pantā minētās institūcijas nosaka šī perioda ilgumu un apstiprina speciālistu, kura uzraudzībā jāiziet adaptācijas periods, pēc iespējas ievērojot pretendenta vēlmes šajā jautājumā. Adaptācijas periods noslēdzas ar darba vērtējumu, kura kritērijus un kārtību nosaka minētā institūcija un iepazīstina ar to pretendentu.
(2) Lai veiktu pretendenta profesionālās kvalifikācijas pārbaudi, šī likuma 67. un 68. pantā noteiktajām institūcijām ir jāizveido to mācību priekšmetu vai kursu saraksts, par kuru apguvi, salīdzinot ar attiecīgajai reglamentētajai profesijai noteikto izglītības un apmācības apjomu Latvijas Republikā, pretendentam nav attiecīga izglītību un apmācību apstiprinoša dokumenta, un kuru apguve ir būtiska, lai persona varētu darboties attiecīgajā profesijā. Minētie priekšmeti un kursi var ietvert kā teorētiskās zināšanas tā arī praktiskās iemaņas, kuras nepieciešamas attiecīgajā profesijā, kā arī to profesionālo normu zināšanas, kuras ir jāievēro attiecīgajā jomā.
(3) Detalizētu profesionālās kvalifikācijas pārbaudes kārtību nosaka šī likuma 67. un 68. pantā noteiktās institūcijas.
(4) Pretendents ne vēlāk kā mēnesi pirms profesionālās kvalifikācijas pārbaudes jāiepazīstina ar tās saturu un kārtību.
51. PANTS. KĀRTĪBA, KĀDĀ VAR TIKT IEROBEŽOTAS PRETENDENTA TIESĪBAS IZVĒLĒTIES ADAPTĀCIJAS PERIODU VAI PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PĀRBAUDI
(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos, kad pretendentam uz reglamentēto profesiju Latvijas Republikā jāiziet adaptācijas periods vai profesionālās kvalifikācijas pārbaude, tikai šī likuma 48.pantā noteiktajos gadījumos pretendentam var ierobežot tiesības izvēlēties vai nu adaptācijas periodu, vai profesionālās kvalifikācijas pārbaudi.
(2) Ja Latvijas Republikas institūcija, kas ir tiesīga pieņemt tiesiskus vai administratīvus aktus reglamentēto profesiju jomā, uzskata par nepieciešamu paplašināt šī panta (1) daļā minēto pretendenta izvēles ierobežojumu jomu, tai nekavējoši jāinformē Eiropas Kopienas Komisija par attiecīgo noteikumu projektu un iemesliem, kāpēc šādi noteikumi ir jāizvirza.
(3) Neatkarīgi no tā, vai Komisija un Eiropas Savienības dalībvalstis ir iesniegušas komentārus par šo projektu, šī panta (2) daļā minētā institūcija var pieņemt šos noteikumus tikai tādā gadījumā, ja Komisija nav pieņēmusi pretēju lēmumu trīs mēnešu laikā. Pēc jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts vai Komisijas lūguma šai institūcijai ne vēlāk kā mēneša laikā tām jānosūta konkrēts minētā projekta vai noteikumu teksts.
EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU PILSOŅU DIPLOMU UN PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANAS SPECIĀLĀS SISTĒMAS noteikumi
52. PANTS. VISPĀRĒJĀS PRAKSES UN SPECIALIZĒTĀS MEDICĪNAS ĀRSTU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS UN TIESĪBU ATZĪŠANA
(1) Latvijas Republikā tiek atzīti diplomi, sertifikāti un citi dokumentāli vispārējās prakses un specializētās medicīnas ārstu profesionālas kvalifikācijas pierādījumi, kas izdoti Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbilst šī likuma 7.-9. panta prasībām un uzskaitīti 13. un 14. pielikumā.
(2) Šī likuma 38.pantā un šī panta (1) daļā minētie dokumenti, pēc attiecīgās atzīšanas procedūras un atļaujas saņemšanas, ko veic šī likuma 67. un 68.pantā noteiktās institūcijas, dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību ārsta profesijā kā Latvijas Republikas pilsoņiem.
(3) Pretendentiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vēlas iegūt specializētās medicīnas diplomu vai citus atbilstošās kvalifikācijas apliecinājumus, kas minēti (1) punktā, bet netiek piešķirti pretendentu mītnes Dalībvalstīs, jāizpilda Latvijas Republikā noteiktās prasības attiecīgās kvalifikācijas iegūšanai. Šajos gadījumos šī likuma 50.pantā noteiktajā kārtībā jāpārbauda pretendenta iegūtās izglītības saturs un ilgums, tas jāsalīdzina ar Latvijas Republikā noteiktajām prasībām un jānosaka papildus nepieciešamās izglītības un apmācības saturs un ilgums.
53. PANTS. VISPĀRĒJĀS PRAKSES UN SPECIALIZĒTĀS ZOBĀRSTNIECĪBAS ZOBĀRSTU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS UN TIESĪBU ATZĪŠANA
(1) Latvijas Republikā tiek atzīti diplomi, sertifikāti un citi dokumentāli vispārējās prakses un specializētās zobārstniecības zobārstu profesionālas kvalifikācijas pierādījumi, kas izdoti Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbilst šī likuma 10. un 11. panta prasībām un uzskaitīti 15. un 16.pielikumā.
(2) Šī likuma 38.pantā un šī panta (1) daļā minētie dokumenti, pēc attiecīgās atzīšanas procedūras un atļaujas saņemšanas, ko veic šī likuma 67. un 68.pantā noteiktās institūcijas, dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību zobārstniecības profesijā kā Latvijas Republikas pilsoņiem.
(3) Pretendentiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vēlas iegūt specializētās zobārstniecības diplomu vai citu atbilstošās kvalifikācijas apliecinājumu, kas minēti (1) punktā, bet netiek piešķirti pretendentu mītnes Dalībvalstīs, jāizpilda Latvijas Republikā noteiktās prasības attiecīgās kvalifikācijas iegūšanai. Šajos gadījumos šī likuma 50.pantā noteiktajā kārtībā jāpārbauda pretendenta iegūtās izglītības saturs un ilgums, tas jāsalīdzina ar Latvijas Republikā noteiktajām prasībām un jānosaka papildus nepieciešamās izglītības un apmācības saturs un ilgums.
54. PANTS. FARMACEITU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS UN TIESĪBU ATZĪŠANA
(1) Latvijas Republikā tiek atzīti diplomi, sertifikāti un citi dokumentāli farmaceitu profesionālas kvalifikācijas pierādījumi, kas izdoti Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbilst šī likuma 12. panta prasībām un uzskaitīti 17. pielikumā.
(2) Šī likuma 38.pantā un šī panta (1) daļā minētie dokumenti, pēc attiecīgās atzīšanas procedūras un atļaujas saņemšanas, ko veic šī likuma 67. un 68.pantā noteiktās institūcijas, dod Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem tādas pašas tiesības uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību farmaceita profesijā kā Latvijas Republikas pilsoņiem.
(3) Šī likuma 67. un 68.pantā noteiktās institūcijas ir tiesīgas neņemt vērā šī panta (2) daļas noteikumus attiecībā uz vispārējai pieejai atvērtu jaunu farmācijas iestāžu (aptieku) dibināšanu un darbu šajās iestādēs. Kā jaunas iestādes šīs daļas izpratnē tiek uzskatītas iestādes, kas ir darbojušās mazāk par 3 gadiem.
55. PANTS. VISPĀRĒJĀS APRŪPES MEDMĀSU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS UN TIESĪBU ATZĪŠANA
(1) Latvijas Republikā tiek atzīti diplomi, sertifikāti un citi dokumentāli vispārējās aprūpes medmāsu profesionālas kvalifikācijas pierādījumi, kas izdoti Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbilst šī likuma 13. panta prasībām un uzskaitīti 18.pielikumā.
(2) Šī likuma 38.pantā un šī panta (1) daļā minētie dokumenti, pēc attiecīgās atzīšanas procedūras un atļaujas saņemšanas, ko veic šī likuma 67. un 68.pantā noteiktās institūcijas, dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību vispārējās aprūpes medmāsas profesijā kā Latvijas Republikas pilsoņiem.
56. PANTS. VECMĀŠU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀ-CIJAS UN TIESĪBU ATZĪŠANA
(1) Latvijas Republikā tiek atzīti diplomi, sertifikāti un citi dokumentāli vecmāšu (akušieru) profesionālas kvalifikācijas pierādījumi, kas izdoti Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbilst šī likuma 14. panta prasībām un uzskaitīti 19.pielikumā. (2) Patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai, papildus šī panta (1) daļā minētajiem dokumentiem, vēl nepieciešams sertifikāts, kas apstiprina, ka attiecīgā persona pēc vecmātes kvalifikācijas iegūšanas ir veiksmīgi veikusi visus šai profesijai atbilstošos pienākumus slimnīcā vai citā šim nolūkam apstiprinātā veselības aprūpes iestādē:
1) ne mazāk kā 2 gadus, ja vecmātes diploms iegūts pēc vismaz 3 gadus ilgas pilnā laika vecmāšu izglītības programmas apgūšanas, taču pirms uzņemšanas šajā programmā nav pabeigta pilna vispārīgā vidējā izglītība, kas dod tiesības pretendēt uz uzņemšanu universitātē;
2) ne mazāk kā 1 gadu, ja vecmātes diploms iegūts pēc vismaz 18 mēnešu vai 3000 stundu ilgas pilnā laika studiju programmas, kurā attiecīgā persona uzņemta pēc vispārējās aprūpes medmāsas kvalifikācijas iegūšanas.
(3) Šī likuma 38.pantā un šī panta (1) un (2) daļā minētie dokumenti, pēc attiecīgās atzīšanas procedūras un atļaujas saņemšanas, ko veic šī likuma 67. un 68.pantā noteiktās institūcijas, dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību vecmātes profesijā kā Latvijas Republikas pilsoņiem.
57. PANTS. VETERINĀRĀRSTU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS UN TIESĪBU ATZĪŠANA
(1) Latvijas Republikā tiek atzīti diplomi, sertifikāti un citi dokumentāli veterinārārstu profesionālas kvalifikācijas pierādījumi, kas izdoti Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbilst šī likuma 15. panta prasībām un uzskaitīti 20.pielikumā.
(2) Šī likuma 38.pantā un šī panta (1) daļā minētie dokumenti, pēc attiecīgās atzīšanas procedūras un atļaujas saņemšanas, ko veic šī likuma 67. un 68.pantā noteiktās institūcijas, dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību veterinārārsta profesijā kā Latvijas Republikas pilsoņiem.
(3) Ja (1) daļā minētie dokumenti ir izsniegti līdz 1981.gadam, tiem jāpievieno pretendenta mītnes Dalībvalsts kompetentu iestāžu izdots sertifikāts, kas apstiprina, ka pretendenta profesionālā kvalifikācija atbilst EEK 1978.gada 18.decembra direktīvas 78/1027/EEC 1.panta prasībām, kas atbilst šī likuma 15.panta prasībām.
58. PANTS. ARHITEKTU PROFESIONĀLĀS KVALI-FIKĀCIJAS UN TIESĪBU ATZĪŠANA
(1) Šī panta noteikumi attiecas uz darbību arhitektūras jomā, izmantojot arhitekta profesionālo nosaukumu (titulu, amata nosaukumu).
(2) Latvijas Republikā tiek atzīti diplomi, sertifikāti un citi dokumentāli arhitektu profesionālas kvalifikācijas pierādījumi, kas izdoti Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbilst šī likuma 17.panta prasībām un uzskaitīti 5.pielikumā, un kas dod tiesības attiecīgajās Dalībvalstīs darboties, izmantojot arhitekta profesionālo nosaukumu (titulu, amata nosaukumu).
(3) Latvijas Republikā un Eiropas Savienības dalībvalstīs arhitekta profesionālo nosaukumu, saskaņā ar atbilstošiem likumiem vai noteikumiem, var piešķirt par izciliem sasniegumiem arhitektūras jomā, ja arī šī likuma 17.panta nosacījumi izpildīti tikai daļēji. Šajos gadījumos izsniedz arhitekta sertifikātu, kurš dod tādas pašas tiesības, kā minētajā pantā noteiktā izglītība.
(4) Šī likuma 38.pantā un šī panta (1) un (2) daļā minētie dokumenti, pēc attiecīgās atzīšanas procedūras un atļaujas saņemšanas, ko veic šī likuma 67. un 68.pantā noteiktās institūcijas, dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību arhitekta profesijā kā Latvijas Republikas pilsoņiem.
(5) Ja atzīšanas procedūras gaitā attiecīgajām Latvijas Republikas institūcijām rodas šaubas par to, vai konkrēts diploms vai sertifikāts atbilst šī panta (2) daļas prasībām, tās var pieprasīt Eiropas Kopienas Komisijas Arhitektūras izglītības un apmācības konsultatīvās komisijas atzinumu šajā jautājumā.
59. PANTS. EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU ADVOKĀTU PROFESIONĀLĀS PRAKSES NOTEIKUMI LATVIJAS REPUBLIKĀ, IZMANTOJOT SAVAS MĪTNES DALĪBVALSTS PROFESIONĀLO NOSAUKUMU (TITULU)
(1) Latvijas Republikā tiek atzītas Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu profesionālās kvalifikācijas un amatu nosaukumi, kas uzskaitīti 21.pielikumā un apliecināti ar attiecīgo Dalībvalstu kompetentu iestāžu izsniegtiem dokumentāliem šo kvalifikāciju pierādījumiem, nenosakot šo kvalifikāciju atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām kvalifikācijas prasībām.
(2) Advokāta profesionālās kvalifikācijas atzīšana šī panta (1) daļas izpratnē dod tiesības pretendentam veikt profesionālo darbību pakalpojumu sniegšanas formā un tikai izmantojot savas mītnes Dalībvalsts profesionālo nosaukumu (titulu), kas izteikts attiecīgas Dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām, norādot institūciju, kas viņam vai viņai, saskaņā ar savas valsts likumiem, ir piešķīrusi tiesības uz profesionālo darbību.
(3) Pārstāvot klientu intereses un veicot citu šī panta (2) daļai atbilstošu profesionālo darbību, Eiropas savienības dalībvalstu advokāti pakļaujas tām pašām profesionālajām un normatīvajām prasībām kā Latvijas Republikas pilsoņi, izņemot prasības, kas attiecas uz dzīvesvietu un piederību profesionālajām organizācijām. Gadījumos, kad saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem klienta intereses var pārstāvēt tikai Latvijas zvērināto advokātu kolēģijas loceklis, Eiropas savienības dalībvalsts advokāts sava klienta interesēs var darboties tikai kopā ar Latvijas zvērināto advokātu kolēģijas locekli.
(4) Gadījumos, kad Latvijas Republikā noteiktas juridiskas darbības, it īpaši darījumos ar nekustamo īpašumu, atļautas tikai atsevišķām juridisko darbinieku kategorijām, šī panta (1) daļā minētās personas var veikt šīs darbības tikai tad, kad par to ir speciāla norāde profesionālo tiesību atzīšanas dokumentā vai profesionālās darbības atļaujā.
(5) Eiropas Savienības dalībvalstu advokātiem, kas darbojas Latvijas Republikā saskaņā ar šī panta noteikumiem, jāreģistrējas Latvijas zvērināto advokātu kolēģijā. Šai reģistrācijai pretendentam jāuzrāda savas mītnes Dalībvalsts sertifikāts, kas apliecina viņa reģistrāciju analogā savas valsts kompetentā institūcijā. Latvijas zvērināto advokātu kolēģijai savukārt jāinformē pretendenta mītnes Dalībvalsts minētā kompetentā institūcija par pretendenta reģistrāciju Latvijas Republikā.
60. PANTS. EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU ADVOKĀTU PATSTĀVĪGAS PRAKSES TIESĪBU IEGŪŠANAS NOTEIKUMI
(1) Atļauju uz pastāvīgu advokāta profesionālo darbību Latvijas Republikā, pretendentiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm izsniedz šādos gadījumos:
1) ja pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst šī likuma 45.panta (2) vai (3) daļas noteikumiem, ir iesniedzis šī likuma 38.pantā minētos dokumentus un sekmīgi izgājis profesionālās kvalifikācijas pārbaudi atbilstoši šī likuma 48.panta noteikumiem;
2) vai arī trīs gadus nepārtraukti darbojies ar savas mītnes Dalībvalsts profesionālo nosaukumu (titulu) Latvijas Republikā atbilstoši šī likuma 59.panta noteikumiem, un
a) šī profesionālā darbība ir bijusi pietiekoši saistīta ar Latvijas Republikas likumdošanas jomu, ko apliecina attiecīga informācija un dokumenti, it īpaši pretendenta vadīto tiesisko lietu saturs un skaits; šajā gadījumā nav nepieciešama papildus profesionālās kvalifikācijas pārbaude vai adaptācijas periods;
b) vai izgājis profesionālās kvalifikācijas pārbaudi, ja viņa profesionālā darbība ir bijusi nepietiekoši saistīta ar Latvijas Republikas likumdošanas jomu; šajā gadījumā profesionālās kvalifikācijas pārbaude attiecināma tikai uz Latvijas Republikas procesuālajām tiesībām un profesionālo ētiku un profesionālajiem noteikumiem.
(2) Pretendenta atbilstību šī panta (1) daļas 2) punkta prasībām, kā arī profesionālas kvalifikācijas pārbaudes saturu un kārtību šī panta (1) daļas 1) punktā un 2) punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos nosaka Latvijas Zvērināto advokātu kolēģija. Minētās pārbaudes procesā iegūtā informācija ir konfidenciāla.
(3) Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti, kas ieguvuši šī panta (1) daļā minētās tiesības uz patstāvīgu profesionālo darbību, ir tiesīgi izmantot Latvijas Republikā pieņemtos attiecīgos profesionālos un amatu nosaukumus latviešu valodā. Tas neizslēdz viņu tiesības izmantot arī savas mītnes Dalībvalsts profesionālos nosaukumus vai titulus.
(4) Šī panta (1) daļā minētajiem advokātiem obligātas šī likuma 59.panta (5) daļā noteiktās reģistrācijas prasības.
61. PANTS. PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANA PREČU PĀRVADĀTĀJIEM PA IEKŠZEMES ŪDENSCEĻIEM AR VIETĒJO UN STARPTAUTISKO TRANSPORTU
(1) Latvijas Republikā kā pietiekams profesionālās kompetences pierādījums tiek atzīti 31.panta prasībām atbilstošie sertifikāti ūdens transporta pārvadājumos, kurus izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetenta institūcija.
Minēto sertifikātu atzīšanu veic Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota institūcija.
(2) Šī likuma 38.pantā un šī panta (1) daļā minētie dokumenti, pēc attiecīgās atzīšanas procedūras un atļaujas saņemšanas, ko veic šī panta (1) daļā noteiktā institūcija, dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības uzsākt darbu vai veikt pastāvīgu profesionālo darbību ūdens transporta pārvadājumos kā Latvijas Republikas pilsoņiem.
62. PANTS. GADĪJUMI, KAD PRETENDENTU PROFESIONĀLĀ KVALIFIKĀCIJA DAĻĒJI ATBILST MINIMĀLAJĀM PRASĪBĀM
(1) Gadījumos, kad pretendentiem uz reglamentēto profesionālo darbību medicīnas, farmācijas, veterinārās medicīnas, arhitektūras un ūdens transporta pārvadājumu jomās viņu profesionālās kvalifikācijas dokumenti apstiprina šī likuma prasībām atbilstošu izglītības struktūru satura un specializācijas aspektā, tajā skaitā gadījumos, kad šīs profesionālās kvalifikācijas piešķirtas pirms atbilstošo Eiropas Savienības direktīvu stāšanās spēkā, bet neatbilst attiecīgajām šajā likumā noteiktajām minimālajām prasībām, pretendentam nepieciešams papildus mītnes Dalībvalsts kompetentas institūcijas izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka pēdējo 5 gadu laikā viņš vismaz 3 gadus pēc kārtas ar pilnu darba slodzi likumīgi un sekmīgi darbojies attiecīgajā profesijā šajā valstī.
(2) Latvijas Republikā noteiktās prasības šī panta (1) daļā minētajām profesijām attiecībā uz darba pieredzi tiek uzskatītas par izpildītām, ja pretendents uzrāda mītnes Dalībvalsts izdotu sertifikātu, kas apliecina, ka līdzvērtīgu praktiskā darba pieredzi viņš ir ieguvis šajā Dalībvalstī.
EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU PILSOŅU PROFESIONĀLĀS PIEREDZES ATZĪŠANAS SISTĒMAS noteikumi
63. PANTS. DARBĪBAS ATĻAUJAS IZSNIEGŠANAS NOTEIKUMI 3.PANTA (5) DAĻĀ MINĒTAJĀS PROFESIJĀS, PAMATOJOTIES UZ PRETENDENTA PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS APLIECINĀJUMIEM
(1) Neizslēdzot šī likuma 64.panta prasības, Eiropas Savienības Dalībvalstu pilsoņiem, kas vēlas uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā šī likuma 3.panta (5) daļas noteiktajās un 2.pielikuma 1. un 2.daļā uzskaitītajās profesijās un gadījumos, kad šīm profe-sijām nav piemērojami šī likuma XIV nodaļas vai XV nodaļas noteikumi, jāiesniedz mītnes Dalībvalsts kompetentu institū-ciju izdoti dokumenti, kas apliecina viņa kvalifikāciju un tiesī-bas veikt patstāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā šajā dalībvalstī. Šī likuma 67. un 68.pantā noteiktās institū-cijas salīdzina minētajos dokumentos apstiprinātās preten-dentu profesionālās zināšanas un prasmes ar atbilstošajām prasībām attiecīgajai profesijai Latvijas Republikā, un
1) ja pretendenta profesionālā kvalifikācija atbilst Latvijas Republikas tiesiskajos aktos noteiktajām prasībām šai profesijai, izsniedz pretendentam atļauju darboties šajā profesijā Latvijas Republikā;
2) ja pretendenta profesionālā kvalifikācija tikai daļēji atbilst Latvijas Republikas tiesiskajos aktos noteiktajām prasībām šai profesijai, nosaka adaptācijas perioda vai profesionālās kvalifikācijas pārbaudes nepieciešamību saskaņā ar šī likuma 47.pantā un 48.pantā noteikto kārtību.
64. PANTS. DARBĪBAS ATĻAUJAS IZSNIEGŠANAS NOTEIKUMI 3.PANTA (5) DAĻĀ MINĒTAJĀS PROFESIJĀS, PAMATOJOTIES UZ PRETENDENTA PROFESIONĀLĀS PIEREDZES APLIECINĀJUMIEM
(1) Ja Latvijas Republikas tiesiskajos aktos noteiktas obligātas vispārējo, komerciālo vai profesionālo zināšanu un prasmju prasības kādām no šī likuma 2.pielikuma 1.daļā uzskaitītajām profesijām un gadījumos, kad šīm profesijām nav piemērojami šī likuma XIV nodaļas vai XV nodaļas noteikumi, tad pietiekošs Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa profesionālās kvalifikācijas apliecinājums ir pretendenta profesionālā pieredze attiecīgā profesijā mītnes Dalībvalstī. Darbības atļaujas izsniegšanai šajās profesijās minētās pieredzes minimālo ilgumu reglamentē 2.pielikuma III daļas noteikumi.
(2) Šī likuma 2.pielikuma III daļas noteikumu izpildi apliecina pretendenta mītnes Dalībvalsts kompetentu institūciju izdots sertifikāts, kuru pretendents pievieno iesniegumam par atļaujas izsniegšanu attiecīgajai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā.
(3) Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt:
1) papildus licencēšanas vai atbilstības novērtēšanas prasības atsevišķās šī likuma 2. pielikuma minētajās darbības jomās, kas saistītas ar cilvēku veselības, dzīvības un vides aizsardzību;
2) šī likuma 5.panta noteikumu piemērošanu atsevišķām 2.pielikumā uzskaitītajām profesijām.
INSTITŪCIJAS, KAS NODROŠINA LIKUMA IZPILDI
65. PANTS. REGLAMENTĒTO PROFESIJU IZGLĪTĪBAS PROGRAMMU AKREDITĀCIJA UN KONTROLE
(1) Reglamentētajām profesijām, kuru veikšanai obligātā augstākā izglītība, atbilstošo izglītības un profesionālās prakses vai sertifikācijas, ja tāda attiecīgajai profesijai ir nepieciešama, programmu akreditāciju un kontroli organizē Augstākās izglītības kvalifikācijas vērtēšanas centrs, iesaistot Latvijas Republikas, Eiropas Savienības valstu augstskolu pārstāvjus, Latvijas Republikas profesionālo asociāciju pārstāvjus un konsultējoties ar attiecīgajām Eiropas Komisijas institūcijām.
(2)Reglamentētajām profesijām, kuru veikšanai obligāta pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā izglītība, vai vidējā izglītība, atbilstošo izglītības un profesionālās prakses, ja tāda attiecīgajai izglītībai nepieciešama, programmu akreditācijas un kontroli organizē Profesionālās izglītības centrs, iesaistot attiecīgo izglītības iestāžu, profesionālo asociāciju, darba devēju pārstāvjus un konsultējoties ar attiecīgajām Eiropas Komisijas institūcijām.
(3) Reglamentētajām profesijām, kuru veikšanai nav obligātā vidējā izglītība, apstiprina izglītības programmas, organizē sertifikāciju (atestāciju) un izsniedz kompetences atestātus attiecīgo nozaru ministriju izveidotās sertifikācijas (atestācijas) komisijas, kurās iekļauti ministrijas, darba devēju un profesionālo asociāciju pārstāvji.
(4) Reglamentēto profesiju izglītības programmu akreditācija tiek veikta par valsts budžeta līdzekļiem.
66. PANTS. KOORDINĀCIJAS UN INFORMĀCIJAS FUNKCIJAS PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU SAVSTARPĒJĀS ATZĪŠANAS JOMĀ
(1) Izglītības un zinātnes ministrija nozīmē atbildīgo koordinatoru un viņa vietnieku, kas
1) koordinē pārējo ministriju atbildīgo amatpersonu darbību reglamentēto profesiju jomā,
2) sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādā tiesību aktu projektus par Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu profesionālo kvalifikāciju atzīšanas un reģistru izveides un uzturēšanas kārtību atbilstoši šī likuma noteikumiem;
3) koordinē šī likuma 67. un 68.pantā minēto institūciju darbību profesionālo kvalifikāciju atzīšanā;
4) pārstāv Latvijas Republiku Eiropas Komisijas koordinācijas grupās.
(2) Informācijas un koordinācijas centra funkcijas jautājumos par reglamentētajām profesijām, kurām Latvijas Republikā un/vai Eiropas Savienības dalībvalstīs obligāta augstākā izglītība, veic Latvijas Akadēmiskās informācijas centrs.
(3) Informācijas un koordinācijas centra funkcijas jautājumos par reglamentētajām profesijām, kurām Latvijas Republikā un/vai Eiropas Savienības dalībvalstīs nav obligāta pēcvidusskolas augstākā izglītība, vai obligāta vidējā izglītība, veic Profesionālās izglītības centrs.
(4) Informācijas un koordinācijas funkcijas jautājumos par reglamentētajām profesijām, kurām Latvijas Republikā un/vai Eiropas savienības dalībvalstīs nav obligāta vidējā izglītība, veic attiecīgo nozaru ministriju nozīmētas institūcijas vai atbildīgās amatpersonas.
(5) Šī panta (2), (3) un (4) daļā minētās institūcijas vai amatpersonas savas darbības jomās:
1) nodrošina Eiropas Savienības Dalībvalstu pilsoņiem nepieciešamo informāciju par Latvijas Republikas tiesiskajiem aktiem, profesionālās ētikas prasībām, akadēmiskajām un profesionālajām prasībām izglītībai un apmācībai reglamentēto profesiju jomā;
2) pieņem no Eiropas Savienības Dalībvalstu pilsoņiem šajā likumā noteiktos dokumentus atļaujas iegūšanai darbībai reglamentētajās profesijās;
3) izsniedz izziņas par pretendentu izglītības un apmācības atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām;
4) pieņemtos dokumentus un izziņas par pretendentu izglītības un apmācības atbilstību nodod šī likuma 67. un 68.pantā noteiktajām institūcijām;
5) izveido ekspertu komisijas pretendentu iegūtās izglītības un apmācības salīdzināšanai ar attiecīgām Latvijas Republikas prasībām, ja institūcijas speciālistiem rodas grūtības šīs daļas 3) punktā minēto izziņu sagatavošanā;
6) uztur sakarus ar Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetentām institūcijām, lai nodrošinātu savstarpēju informācijas apmaiņu reglamentēto profesiju jomā.
67. PANTS. INSTITŪCIJAS, KAS VEIC PRETEN-DENTU PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU ATZĪŠANU UN DARBĪBAS ATĻAUJU IZSNIEGŠANU REGLAMEN-TĒTAJĀS PROFESIJĀS
(1) Ja Latvijas Republikā, lai uzsāktu darbu, vai veiktu patstāvīgu profesionālo darbību konkrētā reglamentētā profesijā ir nepieciešams
1) profesionālās prakses sertifikāts, kuru izsniedz tiesiskajos aktos noteikta institūcija, tad šī institūcija izskata arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu iesniegtos dokumentus atļaujas saņemšanai darbībai attiecīgajā profesijā un izsniedz minētās atļaujas saskaņā ar šī likuma noteikumiem;
2) izglītības sertifikāts, kuru neizsniedz izglītības iestāde, bet cita tiesiskajos aktos noteikta institūcija, tad šī institūcija izskata arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu iesniegtos dokumentus atļaujas saņemšanai darbībai attiecīgajā profesijā un izsniedz minētās atļaujas saskaņā ar šī likuma noteikumiem;
3) kompetences atestāts, kuru izsniedz tiesiskajos aktos noteikta institūcija, tad šī institūcija izskata arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu iesniegtos dokumentus atļaujas saņemšanai darbībai attiecīgajā profesijā un izsniedz minētās atļaujas saskaņā ar šī likuma noteikumiem;
4) diploms vai izglītības sertifikāts, un šo diplomu vai sertifikātu izsniedz izglītības iestāde, tad, atbilstoši konkrētajai profesijai, šī likuma 66.panta attiecīgi (2), (3) vai (4) daļā noteiktās institūcijas izveido ekspertu komisijas, kas izskata Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu iesniegtos dokumentus atļaujas saņemšanai darbībai attiecīgajā profesijā un izsniedz minētās atļaujas saskaņā ar šī likuma noteikumiem.
(2) Šī panta (1) daļā minētās institūcijas, kopīgi ar šī likuma 66.pantā minētajām institūcijām, uztur sakarus un veic informācijas apmaiņu ar atbilstošām Eiropas Savienības un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentām institūcijām. lai nodrošinātu izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasību koordināciju Latvijas Republikā un Eiropas savienības dalībvalstīs un profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu.
68. PANTS. PROFESIONĀLO ASOCIĀCIJU PILNVARAS
(1) Profesijās, kuras Latvijas Republikā ir reglamentētas šī likuma 1.panta (2) daļas 2.punkta izpratnē, attiecīgās profesionālās asociācijas (biedrības, apvienības) izskata arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu iesniegtos dokumentus atļaujas saņemšanai darbībai attiecīgajā profesijā un izsniedz minētās atļaujas saskaņā ar šī likuma noteikumiem.
(2) Uz profesionālajām asociācijām, kas realizē šī panta (1) daļā noteiktās pilnvaras, attiecas arī šī likuma 67.panta (2) daļas noteikumi.
(3) Profesionālās asociācijas ir tiesīgas ar lēmējbalss tiesībām piedalīties šī likuma 67.panta (1) daļā minēto institūciju darbā, ja šīs tiesības nav noteiktas citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos reglamentēto profesiju jomā.
69. PANTS. DARBĪBAS ATĻAUJU IZSNIEGŠANAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
(1) Šajā likumā noteiktās institūcijas, kas izsniedz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem atļaujas darbībai šajā likumā noteiktajās profesijās Latvijas Republikā, var pieņemt šādus lēmumus:
1) atzīt profesionālo kvalifikāciju un izsniegt atļauju (licenci) profesionālai darbībai Latvijas Republikā;
2) pieprasīt papildus dokumentus atbilstoši šī likuma noteikumiem;
3) noteikt adaptācijas periodu vai profesionālās kvalifikācijas pārbaudi;
4) atteikt kvalifikācijas atzīšanu, norādot šī lēmuma pamatojumu.
(2) Eiropas Savienības pilsoņu profesionālās darbības atļaujas formu apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija.
(3) Lēmuma par atļaujas izsniegšanu aizkavēšanu virs šajā likumā noteiktajiem termiņiem vai profesionālās darbības atļaujas atteikumu pretendents var pārsūdzēt tiesā Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.
(4) Ar kvalifikācijas atzīšanu saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta un pretendentu maksājumiem kārtībā, kuru nosaka Ministru kabinets.
70. PANTS. UZRAUDZĪBA PAR LIKUMA IEVĒROŠANU
(1) Šajā likumā, tam pakļautajos tiesību aktos un citos likumos noteiktās institūcijas, kas akreditē izglītības programmas un izsniedz profesionālās prakses sertifikātus reglamentēto profesiju jomā, un institūcijas, kas izsniedz profesionālās darbības atļaujas Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, veic arī tiesību aktu izpildes uzraudzību savas kompetences jomā. Pārkāpumu gadījumos minētās institūcijas ir tiesīgas atsaukt viņu izdotos akreditācijas vai profesionālās prakses sertifikātus vai darbības atļaujas.
(2) Darba devējs nav tiesīgs atteikt pieņemšanu darbā uz vakantajām darba vietām profesijā personām, kuru kvalifikācija attiecīgajā profesijā atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, motivējot atteikumu ar neatbilstošu kvalifikāciju. Šo noteikumu izpildes uzraudzību veic (. . . Valsts darba inspekcija . . .?)
71. PANTS. ATBILDĪBA PAR LIKUMA PĀRKĀPŠANU
Juridiskās un fiziskās personas, kas pārkāpušas Likumu par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, ir atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas tiesību aktiem.
72. PANTS. IEGŪTĀS TIESĪBAS DARBĪBAI REGLA-MENTĒTAJĀS PROFESIJĀS
(1) Personas, kas uz likuma stāšanās spēkā brīdi likumīgi un uz pilnu darba slodzi strādā kādā no reglamentētajām profesijām, saglabā tiesības uz šo darbu arī tajā gadījumā, ja viņu profesionālā kvalifikācija neatbilst šī likuma noteikumiem. Šīs tiesības saglabājas uz laiku, kas vienāds ar periodu starp resertifikācijām, ja tādas attiecīgā profesijā ir paredzētas. Turpmākās tiesības uz darbību šajā profesijā nosaka resertifikācijas noteikumi un rezultāti.
(2) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu iegūtās tiesības darbībai reglamentētajās profesijās, kas attiecināmas uz minēto darbību Latvijas Republikā, nosaka attiecīgajās Eiropas Kopienas direktīvās noteiktie pārejas un iegūto tiesību atzīšanas noteikumi. Pretendenta izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību šiem noteikumiem apliecina viņa mītnes Dalībvalsts kompetentu institūciju izdots sertifikāts.
73. PANTS. LIKUMA STĀŠANĀS SPĒKĀ
(1) Šī likuma atsevišķas nodaļas stājas spēkā šādos termiņos:
1) I – X nodaļa – ar 1999.gada 1.septembri;
2) XI un XII nodaļa – ar . . .
3) XII – XVII nodaļa – ar . . .
4) 51. panta (2) un (3) daļa – ar . . .
(2) Nozaru ministrijām, kuru kompetences jomā ir šī likuma XVII nodaļā minēto institūciju izveidošana vai esošo institūciju darbības sfēras paplašināšana atbilstoši šī likuma noteikumiem, veikt atbilstošos organizatoriskos pasākumus un izstrādāt budžeta pieprasījumus, lai nodrošinātu minēto institūciju darbības uzsākšanu ar . . .
(NO VISIEM PIELIKUMIEM ŠEIT DOTI TIKAI FRAGMENTI ILUSTRĀCIJAI 1)
Profesionālās apvienības un organizācijas, kas ir tiesīgas izsniegt profesionālās prakses sertifikātus REGLAMENTĒTAJĀS PROFESIJĀS
3.1. Latvijas Republikā
3.1.1. Latvijas Amatniecības kamera
3.1.2. Latvijas Arhitektu savienība
3.1.3. Latvijas Būvinženieru savienība
. . .
3.2. Eiropas Savienības valstīs
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
2.2.6. Anglijas un Velsas Zvērināto Grāmatvežu institūts (Institute of Chartered Accountants in England and Wales)
3.2.7. Skotijas Zvērināto Grāmatvežu institūts (Institute of Chartered Accountants of Scotland)
PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS JOMAS, UZ KURĀM ATTIECAS 3.PANTA (5) DAĻA, UN ATBILSTOŠO KVALIFIKĀCIJU ATZĪŠANAI NEPICIEŠAMAIS MINIMĀLAIS PROFESIONĀLĀS PIEREDZES ILGUMS
I.DAĻA
1.SARAKSTS
| LR (NACE 1.red.) klasifikā-cijas kodi | ISIC un NICE klasifikācijas kodi (gads) | Ekonomiskās darbības veidi |
| 17 | NICE (63) | Major group 23 “manufacture of textiles” |
| 17.2217.54 | 232 | manufacturing and processing of textile materials on woollen machinery |
2.SARAKSTS
| LR (NACE 1.red.) klasifikā-cijas kodi | ISIC un NICE klasifikā-cijas kodi (gads) | Ekonomiskās darbības veidi |
| The activities comprise in particular:– organising, offering for sale and selling, outright or on Commission, single or collective items (transport, board, lodging, excursions, etc.) for a journey or stay, whatever the reason for travelling (Article 2(B)(a)). | ||
4.SARAKSTS
| LR (NACE 1.red.) klasifikā-cijas kodi | ISIC un NICE klasifikā-cijas kodi (gads) | Ekonomiskās darbības veidi |
| The activities comprise in particular: | ||
| acting as an intermediary between contractors for various methods of transport and persons who dispatch or receive goods and who carry out related activities:(aa) by concluding contracts with transport contractors, on behalf of principals;
(bb) by choosing the method of transport, the firm and the route considered most profitable for the principal; |
||
5.SARAKSTS
| LR (NACE 1.red.) klasifikā-cijas kodi | ISIC un NICE klasifikā-cijas kodi (gads) | Ekonomiskās darbības veidi |
| activities of self-employed persons in wholesale coal trade and activities of intermediaries in the coal trade | ||
| 1. professional activities of an intermediary who is empowered and instructed by one or more persons to negotiate or enter into commercial transactions in the name of and on behalf of those persons | ||
6.SARAKSTS
| ISIC ex group 612 | ||
| 612 | retail trade, with the exception of retail trade in medicinal pharmaceutical products, in tobacco and in salt | |
| Excluded activities: | ||
| 012 | letting-out for hire farm machinery | |
| 640 | real estate, letting of property | |
7.SARAKSTS
| LR (NACE 1.red.) klasifikā-cijas kodi | ISIC un NICE klasifikā-cijas kodi (gads) | Ekonomiskās darbības veidi |
| 1. Activities of self-employed persons in the trade and distribution of toxic products (substances and preparations) and of biological pesticides for use in agriculture.Excluded activities with hihgly toxic products given below, subject to special provisions:
– hydrucyanic acidand its soluble salts, – hydrofluoric acid and its soluble salts, – |
8.SARAKSTS
| LR (NACE 1.red.) klasifikā-cijas kodi | ISIC un NICE klasifikā-cijas kodi (gads) | Ekonomiskās darbības veidi |
| 630 | ex group 630: | |
| 630 | a) professional activities of persons who, acting with complete freedom as to their choice of undertaking, bring together, with a view to the insurance or reinsurance of risks, persons seeking insurance or reinsurance. . . . |
II. DAĻA
| ex major group 01 “agriculture”: | ||
| a) general agriculture including the growing of field crops and viticulture; growing of fruits, nuts, seeds, vegetables, flowers, both in the open and under glass | ||
| b) raising of livestock, poultry. Rabbits, fur-bearing or other animals, bees; the production of meat, milk, wool, skins and fir, eggs, honey | ||
| c) agricultural, animal husbandry and horticultural services on a fee or contract basis | ||
| ex 611 | Activities of self employed persons in wholesale trade (with the exception of whole sale trde in medicinal and pharmaceutical products, in toxic products and pathogens, and in coal). | |
| Cinema, film industry | ||
III. DAĻA.
1. Minimālais atbilstošās profesionālās pieredzes ilgums darbības atļaujas izsniegšanai šī pielikuma I daļā minētajās darbības jomās.
1. Šī pielikuma 1.daļas 1.sarakstā uzskaitītajām profesijām:
b) vai, nepārtraukti 3 gadi kā pašnodarbinātai personai vai uzņēmuma vadības darbā, ja pretendents pierāda, ka viņš ir pabeidzis vismaz trīs gadus ilgu iepriekšēju apmācību un to kā pietiekošu darbam šajā profesijā apstiprina valsts atzīts sertifikāts vai valsts pilnvarotas profesionālās organizācijas sertifikāts;
c) vai, nepārtraukti 3 gadi kā pašnodarbinātai personai, ja pretendents pierāda, ka viņš vismaz 5 gadus ir darbojies šajā profesijā arī kā algots darbinieks;
Šī punkta a) un c) apakšpunktos minētajos gadījumos darbības atļauja tiek izsniegta tad, ja pretendents savu darbību attiecīgajā profesijā nav izbeidzis vairāk kā 10 gadus pirms iesnieguma darbības atļaujai iesniegšanas datuma.
. . . . . . .
2. Profesijas (amati), kas uzskatāmi par uzņēmuma vadības darbu attiecībā uz šajā pielikumā uzskaitītajām darbības jomām.
1. Uzņēmuma vadītājs (menedžeris) vai uzņēmuma filiāles vadītājs.
2. Uzņēmuma īpašnieka vai vadītāja vietnieks, ja šis amats saistīts ar atbildību, kas atbilst īpašnieka vai vadītāja atbildībai;
3. Darbinieks uzņēmuma vadošā amatā ar komerciāla rakstura pienākumiem un atbildību par vismaz vienu uzņēmuma nodaļu.
Kursi ar īpašu struktūru (reglamentētas izglītības un apmācĪbas programmas), kas noteikti 1.panta (5) daļas 1) punkta A) apakšpunktā
3.1. Latvijas Republikā
3.2. Eiropas savienības valstīs
3.2.1. Medicīnas un bērnu aprūpes kursi
Vācijā
sekojošo profesiju apgūšanai:
- pediatrijas māsa, Kinderkrankenschwester /Kinder-krankenpfleger’)
- fizioterapeits, (‘Krankengymnast(in)’)
- darba terapeits, (‘Beschaeftigungs- und Arbeits-therapeut(in)’),
- logopēds (‘Logopaede/Logopaedin’)
Itālijā
sekojošo profesiju apgūšanai:
- zobu tehniķis(‘odontotecnico’),
- optiķis(‘ottico’),
. . . . . . . .
kuru izglītības un apmācības ilgums ir vismaz 13 gadi un tajos ietilpst:
- vai nu vismaz trīs gadus ilga profesionāli tehniskā apmācība specializētā skolā, kuru beidzot jākārto eksāmens; dažos gadījumos apmācība tiek papildināta ar vienu vai divus gadus ilgu specializētu kursu, kuru beidzot jākārto eksāmens,
- vai vismaz divarpus gadus ilgu apmācību specializētajā skolā, kuru beidzot, jākārto eksāmens un papildus vismaz sešu mēnešu ilga darba pieredze vai vismaz sešus mēnešus ilga apmācības prakse kādā no oficiālajām iestādēm,
- vai vismaz divus gadus ilga apmācība specializētajā skolā, kuru beidzot jākārto eksāmens un papildus vismaz vienu gadu ilga darba pieredze vai vismaz vienu gadu ilga apmācības prakse kādā no oficiālajām iestādēm.
3.2.2. Meistaru – amatnieku (‘Mester / Meister/ maé tre’) sektors,
kur pārstāvēti izglītības un apmācības kursi tādās iemaņās, kuras nav pieminētas Eiropas Savienības sektorālajās un uzņēmējdarbības direktīvās:
Dānijā
sekojošo profesiju apgūšanai:
- optiķis (‘optometrist’); tas ir kurss, kura kopējais ilgums ir 14 gadi, ieskaitot piecus gadus ilgu apmācību profesionāli tehniskajā skolā, kas tiek dalīta divarpus gadu ilgā teorētiskajā apmācības kursā profesionāli tehniskās apmācības iestādē un divarpus gadu ilgā praktiskās apmācības kursā darba vietā, pēc tam kārtojot eksāmenu amata prasmē un aizstāvot tiesības saukties par “Meistaru” (‘Mester);
. . . .
3.2.4. TEHNISKAIS SEKTORS
Sekojošo profesiju apgūšanai:
Itālijā:
- būvinspektors, mērnieks (‘geometra’),
- zemes inspektors, mērnieks (‘perito agrario’),
- grāmatvedis (‘ragioniero’), un grāmatvedības eksperts (‘perito commerciale’),
- nodarbinātības konsultants (‘consulente del lavoro’),
jāiziet vidusskolas līmeņa tehniskie kursi, kuru kopējais ilgums ir vismaz 13 gadi, un kuri sastāv no astoņgadīgās obligātās vidusskolas izglītības, kurai seko pieci gadi vidusskola, tai skaitā trīs profesionāli tehniskās apmācības gadi, . . . . . .
3.2.5. LIELBRITĀNIJAS KURSI, PĒC KURIEM TIEK PIEŠĶIRTA PROFESIONĀLI TEHNISKĀ KVALIFIKĀCIJA VAI SKOTIJAS PROFESIONĀLI TEHNISKĀ KVALIFIKĀCIJA
noteikti šādu profesiju apgūšanai:
- medicīniskās laboratorijas zinātniskais laborants (medical laboratory scientific officer),
- kalnrūpniecības elektroinženieris (mine electrical engineer),
- kalnrūpniecības inženieris (mine mechanical engineer),
- sociālās aprūpes darbinieks /garīgā veselība/, (approved social worker – mental health),
- uzraudzības inspektors (probation officer),
- zobārsts – terapeits (dental therapist),
. . . . . . .
Šīs kvalifikācijas ir valsts profesionāli tehniskās kvalifikācijas akreditētas kvalifikācijas vai Skotijas profesionāli tehniskās kvalifikācijas, kā to apstiprina Nacionālā profesionāli tehniskās kvalifikācijas padome Lielbritānijas 3.un 4.līmeņa ietvaros. Šie līmeņi ir noteikti sekojoši:
3.līmenis:plašas zināšanas , kuras tiek izmantotas plašā un daudzveidīgā kontekstā dažādās profesijās, pie kam šis pielietojums ir saistīts ar sarežģītiem un nestandarta apstākļiem. Augsta atbildības pakāpe un patstāvīga darbība un paškontrole. Bieži ir jāpārrauga citu darbs.
4.līmenis: plašas zināšanas, kuras izmantojamas plaši un daudzveidīgi sarežģītu, tehnisku profesiju jomās ar lielu personīgās atbildības un patstāvības devu. Šī līmeņa darbiniekam bieži nākas uzņemties atbildību par citu veikumu un resursu izmantošanu.
Lai redzētu šī dokumenta turpinājumu, spiediet šeit.