PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS MODERNIZĀCIJA LATVIJĀ

Latvijas Nacionālās observatorijas 2001.gada ziņojums

3. Profesionālās izglītības modernizācija (turpinājums)

3.6. Saiknes starp sākotnējo un tālāko profesionālo izglītību

Arī Latvijā aktuāls kļūst mūžizglītības jautājums, kas apliecina izglītību kā procesu, kur nav stingras robežas. Centralizētie eksāmeni otrā un trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, kas sāksies no 2001.gada 1.septembra un būs vienoti gan sākotnējās, gan tālākās profesionālās izglītības programmu beidzējiem, ir pierādījums, ka saiknes starp sākotnējo un tālāko profesionālo izglītību kļūst arvien ciešākas.

Moduļu izglītības programmu izstrāde un pakāpeniska ieviešana arī tuvina sākotnējo un tālāko profesionālo izglītību.

3.7. Profesionālā orientācija un konsultēšana

2000.gadā Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūrā (kas ir IZM dibināts uzņēmums) tika dibināts Latvijas Profesionālās orientācijas informācijas centrs (POIC). Tas sadarbojas ar citiem Nacionālajiem profesionālās orientācijas resursu centriem Eiropā, kopā veidojot tīklu – Euroguidance.

POIC darbības mērķi ir:

• Radīt informācijas materiālus (izdevumus, publikācijas, datu bāzes, Interneta lappuses) profesionālās orientācijas speciālistu un pakalpojumu saņēmēju lietošanai.
• ES Leonardo da Vinci programmas ietvaros tiek realizēts starptautisks projekts ESTIA. Tā ir pēc vienota formāta veidota datu bāze Internetā, kas satur informāciju par katras projekta dalībvalsts izglītības sistēmu, izglītības iestādēm, darba tirgu, profesijām, nodrošinot tiešu pieeju atbilstošām Interneta adresēm par katru tēmu. POIC ir atbildīgs par Latvijas ESTIA Interneta tīkla mājas lapas izveidi un aktualizāciju, kā arī par ESTIA projekta popularizēšanu Latvijā.
• Organizēt, piedalīties un sniegt informāciju valsts un Eiropas mēroga izglītības izstādēs, informācijas pasākumos, semināros un konferencēs, lai veicinātu Eiropas dimensijas veidošanos izglītībā un apmācībā;
• Atbalstīt profesionālās orientācijas speciālistu kvalifikācijas celšanu, veicināt kontaktus starp Eiropas profesionālās orientācijas speciālistiem.

2001.gada jūnijā POIC sagatavoja un CD-ROM formātā publicēja materiālu “Iepazīsti izglītības un darba pasauli”. Tur ir ievietota informācija par Latvijas izglītības sistēmu un 12 tautsaimniecības nozarēm.

Valsts bezpeļņas organizācija “Profesionālās karjeras izvēles centrs” darbojas jau 13 gadus. Tā ir Labklājības ministrijas pārziņā esoša organizācija, kas nodrošina psiholoģiskas konsultācijas iedzīvotājiem izglītības un profesijas izvēles jautājumos. Centrs atrodas Rīgā un tam ir nodaļas Daugavpilī, Liepājā, Līvānos, Rēzeknē, Valmierā un Gulbenē.

2000.gadā centrā konsultēti 17284 cilvēki, no tiem 11294 vecāko klašu skolēni, 3513 bezdarbnieki (46% ar NVD norīkojumu), 389 profesionālo, 389 augstāko mācību iestāžu, 631 nestrādājoši darba meklētāji, kas nav reģistrēti NVD, 983 strādājošie un 155 skolēnu vecāki. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu konsultēto cilvēku skaits pieaudzis par 7%.

Centra apmeklētājiem tiek piedāvāta sekojoša palīdzība:

• Individuālās un grupveida konsultācijas profesijas un izglītības izvēles un profesionālās piemērotības jautājumos;
• Individuālās konsultācijas darba meklēšanas jautājumos;
• Semināri – treniņi jauniešiem un pieaugušajiem karjeras veidošanas un darba meklēšanas jautājumos;
• Informatīvas konsultācijas par izglītības iespējām Latvijā un ārzemēs.

Pieprasījums pēc centra pakalpojumiem daudzkārt pārsniedz centra iespējas to realizēt. Lai izvērstu centra darbību Latvijas teritorijā un nodrošinātu pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visiem iedzīvotājiem, ir jāatver konsultatīvie kabineti arī citos rajonos.

NVD organizētajās Darba meklētāju kluba (DMK) aktivitātēs 2000. gadā piedalījās 17940 bezdarbnieki. Noslēdzot līgumu par piedalīšanos DMK, grupu nodarbībās piedalījās 11231 bezdarbnieks, tas ir par 1594 vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Mērķgrupu nodarbībās piedalījās 8345 bezdarbinieki, valsts valodu apguva 1849, semināros un lekcijās piedalījās 4148, individuālas konsultācijas saņēma 2834, individuālais darbības plāns tika sastādīts 17340 bezdarbniekiem.

Pieprasījums pēc DMK aktivitātēm 2000.gadā pārsniedza NVD spēju iesaistīt bezdarbniekus tajās, jo 2000.gadā, iegūstot bezdarbnieka statusu, vēlmi piedalīties DMK aktivitātēs izteikuši 20335 bezdarbnieki, bet nosūtīti piedalīties 17940.

2000.gada beigās NVD bija reģistrētas 48 firmas (1999.g. – 43), kas nodarbojas ar darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanu. Pēc NVD sniegtās informācijas 2000.gadā šo firmu pakalpojumus ir izmantojuši 19 534 darba meklētāji.

Taču precīzu skaitli, cik cilvēku izmanto privāto firmu pakalpojumus, noteikt nevar, jo arvien populārākās kļūst darba biržas internetā, tur tiek publicēta arī informācija gan par formālās, gan neformālās izglītības iespējām.

Kopumā gan NVD, gan Profesionālās karjeras izvēles centra dati liecina, ka pieprasījums pēc profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumiem arvien pieaug. Pasaulei strauji mainoties, cilvēkiem arvien vairāk ir nepieciešami konsultanti, kuri palīdzētu neapjukt lielajā informācijas un piedāvājumu jūklī un izvēlēties sev piemērotāko.

4. Menedžeru (vadītāju) sagatavošana

Latvijas augstskolas ir tās, kas galvenokārt sagatavo vadītājus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 17 no 33 Latvijas augstskolām ir studiju programmas ekonomikā vai uzņēmējdarbībā. 2000./01.mācību gadā ekonomikas un uzņēmējdarbības programmās tika uzņemti 34% no visiem jaunajiem studentiem. Tikai 19% tika uzņemti budžeta grupās. (Vidēji budžeta grupās tika uzņemti 33% studentu). Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi maksāt par savu izglītību un uzskata, ka nākotnē šie ieguldījumi atmaksāsies. Uzņēmēju sagatavošanā aktīvi piedalās arī privātās augstskolas, tā 50% no privātajās augstskolās uzņemtajiem ir iestājušies ekonomikas un uzņēmējdarbības programmās. Plašais studiju programmu piedāvājums ļauj arī katram izvēlēties vai apgūt vairāk akadēmiski vai profesionāli orientētu programmu. Augstākās izglītības prestižs Latvijā joprojām ir augsts, kas liek domāt, ka arī MVU vadītājiem tiks prasīta augstākā izglītība vai nu ekonomikā vai attiecīgajā nozarē.

Vadītāju tālākizglītošanās gan ir viņu pašu ziņā un visvairāk tiek izmantoti īslaicīgi kursi par aktuāliem jautājumiem, ko var organizēt gan profesionālās asociācijas, gan tirdzniecības un rūpniecības, gan amatniecības kamera, gan citas izglītības iestādes.

2000.gadā 26% no visām piedāvātajām pieaugušo izglītības programmām bija sociālajās zinātnēs, un tās apguva 21% no pieaugušo izglītībā iesaistītajiem. Tas liecina par šo kursu popularitāti. 2000./01.m.g. uzņēmējdarbības un administrēšanas programmās profesionālās izglītības iestādēs mācījās 17% audzēkņu.

Nākošā nodaļa

Uz ziņojumsa sākumu